Zibens
Zibens ir elektriskās strāvas izlāde starp diviem mākoņiem vai starp mākoni un zemi, radot spriegumu, kas mērāms miljonos voltu. Negaisa tuvošanos var novērot un sadzirdēt savlaicīgi. Zibens uzliesmojumi pamanāmi jau piecu līdz desmit kilometru attālumā. Parasti pirms negaisa strauji pieaug vēja ātrums.
Lai aprēķinātu zibens izlādes vietas attālumu, var skaitīt sekundes no zibšņa līdz pērkona grāviena sākumam. Aptuveni trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram. Ja vētras laikā attālums ir 8 km, nekavējoties jāmeklē droša patvēruma vieta. Zibens var veidoties arī vairākus kilometrus ārpus negaisa mākoņu un lietus skartā rajona vai arī izlādēties no nelieliem mākoņiem, kas seko lielajai negaisa frontei. Ieteicams pēc pērkona negaisa vismaz pusstundu nogaidīt drošā vietā.
Pat tad, ja zibens trieciens nav tiešs, elektriskās strāvas izlāde var skart plašu apkārtni (ūdens, mitra augsne) un traumēt tuvumā (līdz pat 50 m) esošos cilvēkus.
Zibens ilgst aptuveni 0,2 sekundes. Šajā laikā dzirkstele starp mākoni un zemi augšup lejup skrien pat vairākus desmitus reižu. Tā kā zibens izlāde ilgst ļoti īsu laiku, tad nav iespējams pamanīt, ka zibens sper no lejas uz augšu. Šādos gadījumos zibens bulta sazarojas augšpusē. Zibeņi parasti nav garāki par 2—3 kilometriem. Tomēr dažkārt tiek novērotas arī zibens izlādes, kuru garums sasniedz 20 kilometrus un vairāk.
Zibens strāvas stiprums var sasniegt 100 000 ampēru un strāvas spriegums — vairākus miljonus voltu, bet zibens strāvas kanāla apkārtmērs ir tikai daži centimetri. Zibens pārvietojas ar aptuveno ātrumu 30 000 kilometru stundā, un tā temperatūra sasniedz 30 000°C. Katrs zibens izlādes metrs spīd ar tādu pašu spilgtumu kā miljons simtvatīgu spuldžu. Zibens sasildītais gaiss izplešas eksplozīvi, radot pērkonu.
Cilvēki jau sen ir ievērojuši, ka zibens iesper augstos nomaļos vai klajos priekšmetos, piemēram, torņos un atsevišķi augošos kokos. Zibenim iesperot kokā, no augstās temperatūras koka sula sāk vārīties un tvaiki saplēš koksni, taču visbiežāk zibens koka stumbrā atstāj vagas.
18. gadsimtā M. Lomonosovs ieteica drošu paņēmienu cīņai pret zibeni — zibensnovedēju. Zibensnovedējs ir vertikāls metāla stienis, kas izvirzīts virs aizsargājamā objekta augšējās daļas un ar stiepli savienots ar kādu metāla priekšmetu, kas ierakts zemē tā lejasdaļā. Iesperot zibenim, elektriskais lādiņš pa stiepli nonāk zemē un tur izkliedējas.