Zemes parazītkamene (Bombus bohemicus)

Pavasara beigās pamostas parazītkameņu mātīte un atrod savas saimnieksugas ligzdu. Piem., zemes parazītkamene (Bombus bohemicus) parazitē uz zemes kamenes (B. terrestris), melnās kamenes (B. lucorum), akmens parazītkamenes (B. rupestris) parazitē uz akmeņu kamenes (B. lapidarius) utt.

Kad zemes kameņu māte jau ir izveidojusi savu saimi, atlido parazītkameņu māte un ar feromonu palīdzību mēģina apmuļķot darba kamenes, lai tās neuzbruktu. Tad parazītkamene uzbrūk īstajai mātei, to padzenot vai nogalinot. Parazītkamenēm hitīna apvalks ir daudz izturīgāks arī inde stiprāka. Turklāt tām nav vaska dziedzeru, kas ir viens no kameņu vājajiem punktiem to aizsardzībā. Parazītkamenēm nav savu darba kameņu, bet tās izmanto darba kamenes no ''paverdzinātās'' ligzdas. Jaunā parazītkameņu māte ar feromonu palīdzību paverdzina esošās kamenes un liek tām gādāt ēdienu un audzināt viņas pēcnācējus. Augustā jau var novērot jauno parazītkameņu paaudzi. Jaunajā paaudzē ir jaunas parazītkameņu mātes un tēviņi. Tēviņi pēc pārošanās uzreiz iet bojā, dzīvas paliek tikai mātes.
Kārlis Levinskis