Zeltainīšu dzimta

Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae)

Zeltainīši jeb kā agrāk šo dzimtu dēvēja zilenīši (kā pareizi šo dzimtu saukt zinātnieki strīdās vēl joprojām) ir nelieli, bet spilgti tauriņi. Spārni tumši vai spilgti, galvenokārt zili, violetzili vai oranžsarkani. Spārnu krāsojumā un zīmējumā vairākumam sugu izpaužas dzimumu dimorfisms. Zeltainīši izplatīti visā pasaulē (~3500 sugu). Latvijā konstatēta 31 suga. Dzimtu iedala 3 apakšdzimtās: zeltainīši (Lycaeniinae, 6 sugas, parastākā suga – parastais zeltainītis (Lycaena phlaeas)), zilenīši (Polyommatinae, 19 sugas, pļavās bieži sastopams parastais zilenītis (Polyommatus icarus), bet sausos priežu silos sastopams lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion)) un astainīši (Theclinae, 6 sugas, visizplatītākais ir aveņu astainītis (Callophrys rubi))

Divas sugas – esparsetu zilenītis (Agrodiaetus damon, 1. kategorija) un brūnvālīšu zilenītis (Maculinea teleius, 3. kategorija) – iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
latvijas.daba.lv

Zeltainīšu dzimta jeb zilenīšu dzimta (Lycaenidae) ir otra lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas apvieno 30% no visām zināmajām tauriņu sugām. Tas ir vairāk kā 5200 tauriņu sugu, kas tiek iedalītas 416 ģintīs un 8 apakšdzimtās. Par šo dzimtu lielāka ir tikai raibeņu dzimta (Nymphalidae). Zeltainīšu dzimtas sugas izplatītas visā pasaulē, izņemot polāros reģionus. Latvijā ir sastopama 31 zeltainīšu dzimtas suga no trijām apakšdzimtām. Bez klasiskajiem zilenīšiem šajā dzimtā ietilpst arī tādi tauriņi kā astainīši, zefīri un zeltainīši. Vairākas sugas ir ļoti retas, parādās sporādiski un dažas sugas, piemēram, amoliņa zilenītis (Polyommatus dorylas) šajā gadsimtā nav novērots.

Kopīgās īpašības
Zeltainīšu dzimtas sugas ir nelieli, bet spilgti tauriņi, reizēm ar metālisku spīdumu. Spārni tumši vai spilgti, galvenokārt zili, violetzili vai oranžsarkani. Spārnu krāsojumā un zīmējumā vairākumam sugu izpaužas dzimumu dimorfisms. Spārnu izplētums ir mazāks par 5 cm. Kāpuri bieži ir nedaudz saplacināti, nevis cilindriski kā citām tauriņu dzimtām. Time ir īpaši dziedzeri, kas izdala skudrām patīkamus feremonus. Dažu sugu kāpuri spēj vibrēt un izdot zemu skaņu, tādējādi komunicējot ar skudrām. Pieaugušajiem tauriņiem ļoti bieži ir matoti taustekļi, kas atgādina astes, kā arī vairākām sugām uz astes ir tumšs raibums, kas iespējamo ienaidnieku samulsina un liek domāt, ka aste ir galva. Tādējādi ienaidnieks noskatītajam upurim tuvojas no īstās galvas puses. Tauriņš laicīgi pamana briesmas, tādējādi bieži spējot izvairīties no tām.

Ekoloģija
Zeltainīšu dzimtas sugu barošanās ieradumi savstarpēji ir ļoti atšķirīgi. Ir sugas, kuru kāpuri barojas ar augu daļām, bet ir arī plēsīgas sugas, kas barojas ar citiem kukaiņiem, piemēram, laputīm, bruņutīm un skudru kāpuriem. Vairākas sugas izdala vienādus feremonus ar skudrām, tādējādi piemānot skudras un liekot tām sevi aprūpēt. Ne visām sugām ir nepieciešamas skudras, bet apmēram 75% ir saistīti ar skudrām. Atkarībā no sugas attiecībām var būt raksturīgs vai nu mutuālisms (abpusēji labvēlīgas starpsugu attiecības), vai parazītisms, vai plēsonīgums. Piemēram, mutuālisms izpaužas, kad skudras aizsargā dažu sugu kāpurus, kuri barojas ar lakstaugu daļām, izdalot saldu, medum līdzīgu sekrētu, ar kuru barojas skudras. Skudras kāpuru apsargā līdz tas iekūņojas. Dažām sugām tikai tikko izšķīlušies kāpuri barojas ar augiem, bet, nomainot vairākas reizes apvalku, tie kļūst plēsīgi un barojas ar skudru kāpuriem vai kļūst par parazītiem un barojas ar skudru sagādāto barību.

Zeltainīšu dzimtas sugas ir dienas tauriņi. Mērenā klimata joslā tie pārziemo vai nu oliņas stadijā, vai kā nepieauguši kāpuri. Latvijā daudzu zilenīšu un zeltainīšu sugu kāpuri vasaras otrajā pusē pēc barošanās ar lakstaugiem apmetas ziemot skudru pūžņos. Visu ziemu skudras kāpurus aprūpē, uzskatot tos par „savējiem”. Skudras kāpurus neatpazīst tādēļ, ka tie izdala tādas pašas smaržvielas jeb feromonus kā skudras, tādēļ tie tiek pabaroti, sasildīti un apsargāti. Pavasarī kāpuri pūznī iekūņojas. Skudras turpina rūpēties arī par kūniņu. Kad no kūniņas izlien jaunais tauriņš, tam no pūžņa ir jāizrāpo un tikai tad tas var atvērt savus spārnus.

Sistemātika

Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae)