Zeltactiņa (Chrysopa)
Plaši izplatītas Latvijā ir zeltactiņas (ģints Chrysopa). Rudenī zeltactiņas dodas ziemot dažādās spraugās un bieži vien lielā skaitā salien vēsās, neapsildāmās telpās. Barojas gandrīz tikai ar laputīm, tāpēc tās ar sekmēm izmanto bioloģiskajā augu kaitēkļu apkarošanā.
Tīklspārņi (Neuroptera)
Tīklspārņi ir vidēji lieli vai lieli kukaiņi (skudrlauvas ķermeņa garums ir līdz 4 cm). Parasti spārni ir caurspīdīgi, bagātīgi un smalki dzīsloti (no tā arī radies kārtas nosaukums). Miera stāvoklī spārni jumtveidā sakļauti virs ķermeņa. Gan tīklspārņu kāpuri, gan pieaugušie ir plēsīgi. Ēd laputis, bruņutis, tīklērces un pat skudras. Dažas sugas barojas arī ar ziedputekšņiem un nektāru. Latvijā konstatētas ~40 sugas (pasaulē zināmas ~4500 sugas).
Klasifikācija | |
---|---|
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
Kārta | Tīklspārņu kārta (Neuroptera) |
Klasifikācija
Pasaulē ir virs 4000 tīklsparņu sugu.
Tīklspārņu kārta (Neuroptera)
- virsdzimta Coniopterygoidea
- dzimta Coniopterygidae
- virsdzimta Ithonioidea
- dzimta Ithonidae
- virsdzimta Hemerobioidea
- Zeltactiņu dzimta (Chrysopidae)
- dzimta Dilaridae
- dzimta Hemerobiidae
- dzimta Polystoechotidae
- dzimta Psychopsidae
- Upjtīklspārņu virsdzimta (Osmyloidea)
- Upjtīklspārņu dzimta (Osmylidae)
- dzimta Neurorthidae
- Sūkļtīklspārņu dzimta (Sisyridae)
- virsdzimta Mantispoidea
- dzimta Berothidae
- dzimta Mantispidae
- Skudrulauvu virsdzimta (Myrmeleontoidea)
- dzimta Ascalaphidae
- Skudrulauvu dzimta (Myrmeleontidae)
- dzimta Nemopteridae
- dzimta Nymphidae
Zeltactiņu dzimta (Chrysopidae)
Klasifikācija | |
---|---|
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthrpoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Tīklspārņi (Neuroptera) |
Apakškārta | Hemerobiiformia |
Virsdzimta | Chrysopoidea |
Dzimta | Zeltactiņas (Chrysopidae) |
Zeltactiņu dzimta (latīņu: Chrysopidae) pieder pie Tīklspārņu kārtas (latīņu: Neuroptera). Zeltactiņu dzimta (latīņu: Chrysopidae) ir visizplatītākā Latvijā no Tīklspārņu kārtas. Šajā dzimtā dzimtā ietilpst 75 ģintis ar 1 200 sugām. Lai gan Zeltactiņas ir īpatnējas ar savām raksturīgām iezīmēm, tās bieži tiek jauktas ar strautenēm (latīņu: Plecoptera), knābjgalvjiem (latīņu: Mecoptera) vai zvīņspārņiem (latīņu:Lepidoptera). Zeltactiņas ir ļoti nozīmīgi plēsēji vairākās agroekosistēmās. Šīs dzimtas īpatņi ir ļoti īpaši, jo, pirmkārt, tiem ir ekonomiska nozīme dažādu mazu augu kaitēkļu iznīcināšanai, un, otrkārt, to dzīves cikli atšķiras no citām tīklspārņu dzimtām. To dabiskie ienaidnieki irkartupeļu lapgrauža (latīņu: Leptinotarsa decemlineata) kāpuri un olas, kas iznīcina dažas zeltactiņu sugas.
Morfoloģija
Zeltactiņu dzimtu ir ļoti grūti noteikt ģintis līmenī. Zeltactiņu dzimtas sugas morfoloģiski ir gandrīz identiskas, citreiz tās ir vieglāk atšķirt pēc to pārošanās signāliem.Zeltactiņas ir ļoti trausli kukaiņi. Tie tiek atpazīti pēc to lielajiem caurspīdīgajiem spārniem, kas pārklāti ar krustenisku dzīslojumu, kas izskatās pēc mežģīņraksta. To spārni izplesti — sasniedz pat 6 cm izmērus, neskatoties uz to, ka ķermeņa izmērs garumā ir tikai 1,8 cm. Spārnu robežas un dzīslas klāj īss apmatojums, bet ar neapbruņotu aci to nav iespējams ieraudzīt. To spārniem piemīt metālisks spīdums. Pieauguša īpatņa lidojums ir lēns — spārni, atstarojot saules gaismu, ir ar zaļu nokrāsu. Tām ir vara krāsas acis un smalkas garas antenas. To ķermenis ir spilgti zaļā krāsā ar zaļganbrūnu nokrāsu.
Zeltactiņu olas ir ļoti viegli atpazīt no citu kukaiņu olām, jo tās karājas 8 mm garos caurspīdīgos diega pavedienos. Olām ir izstiepta elipsveida forma un tām ir zaļgana un dzeltenīgi zaļgana nokrāsa. Sugām šīs olas ir atšķiras, tās var būt lielākas va mazākas, kā arī diegu pavedieni var būt garāki, vai īsāki, olu krāsa var būt dažādāka. Olas var tikt izdētas visdažādākajās vietās, taču pārsvarā tās tiek dētas uz augiem. Olas ir atrastas izdētas arī zem palodzes, un pat mēteļa piedurknēs. Tās tiek izdētas naktī. Mātīte producē no 100—200 olām.
Zeltactiņu kāpurs pēc izšķilšanās ir 2 mm garš. Zeltactiņu kāpuram kā viena no to dzimtas uzkrītošajām īpašībām tiek minēts pagarinātais apakšžoklis un augšžoklis (attēls pa kreisi). Tos satur kopā ieloks, kur iekšpusē atrodas mazs kanāls, ar kura palīdzību šķidrā barība tiek nogādāta rīklē. Krūškurvis un vēders sastāv no divām daļām, kas ir viegli saredzamas. To ķermeņa priekšējā daļa ir mazāka nekā aizmugurējā.
lv.wikipedia.org