Zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii)

Izplatība. Aug Ziemeļamerikas rietumos, no Britu Kolumbijas līdz Meksikai. Izplatības areāla ziemeļu daļā aug galvenokārt zemākās vietās, dienvidu daļā sāk augt augstākās vietās.

Ekoloģija. 45-75 m augsts mūžzaļš skuju koks. Stumbra diametrs  1,5-2 m. Dzīvo līdz 500 gadiem. Salcietīga. Priekšroka auglīgām augsnēm, nevar augt pārāk sausās smilšmāla augsnēs vai pārmērīgi mitrās un smagās māla augsnēs. Jaunākie augi panes noēnojumu, vecākiem vajag vairāk gaismas.

Morfoloģija. Vainags konusveida, zari gari, skraji. Miza gluda, tumši pelēka, ar sveķu ailēm, vēlāk kļūst stipri bieza, ļoti nelīdzena, elastīga un korķaina, bāli brūna. Skujas dzeltenīgi līdz zilgani zaļas, pie dzinuma piestiprinātas ar īsu kātiņu, 1,5-4 cm garas, gali smaili noapaļoti, apakšpusē 2 baltu atvārsnīšu līnijas. Vīrišķie strobili cilindriski, sarkanīgi, pa vienam starp zariem, sievišķie – purpura krāsā vai zaļi, iepriekšējā gada dzinumu galos. Nobrieduši čiekuri iegareni olveida, nokareni, brūni, 4-10 cm gari. Sēklsedze ar izliektu malu, izstiepjas ārā, ar smailu galu. Sēklas trīsstūraini ieapaļas, 5-7 mm garas, bēša krāsā vai gaiši brūnas. Sēklas spārns gaiši brūns, bieži ar tumšam sloksnītēm piestiprināts pie sēklas.

Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu, arī  nogāžu nostiprināšanai pret eroziju pēc mežu ugunsgrēkiem. Koksni izmanto zāģmateriāliem, ēku celtniecībai, stabiem, sētām, šahtu balstiem, dzelzceļa gulšņiem, tiltiem, zemūdens būvēm, mēbelēm, saplākšņiem, celulozes ražošanai, apkurei. Arī kā Ziemassvētku eglīti.
database.smartgardens.eu

Pseudotsuga menziesii – zaļā duglāzija

Augstums: 25m; Platums: 5m.

Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus, austrumu zona.

Vainags: konisks, vēlāk ovāls.

Skujas: tumši zaļas.

Ziedi: neievērojami; Augļi: čiekuri 5-10cm.

Mūžzaļi lieli koki ar spēcīgu sakņu sistēmul. Ļoti ātraudzīgi, ja nodrošina vidēji labas un pietiekami mitras augsnes, vieglu noēnojumu. Piemēroti pilsētu augšanas apstākļiem. pH 5,0-6,5

Var sasniegt 700 gadu vecumu!

Kopšana
Mēslošana: Pavasarī, kad sniegs ir nokusis, skuju kokus nepieciešams mēslot ar tiem paredzēto mēslojumu. Augiem pirms tam jābūt kārtīgi salietiem ar ūdeni. Pirmo reizi mēslošanu veic aprīļa beigās – maija sākumā, atkārtoti – jūlija vidū. Skuju koku mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu.

Rudenī: Sausa rudens laikā, pirms sala ieteicams skuju koku stādījumus kārtīgi saliet ar ūdeni, tādejādi pasargājot tos no izžūšanas.

Formēšana: Egļu formēšanu veic miera periodā - ziemā. Tās nedrīkst griezt maijā un jūnijā, kad ir to intensīvas augšanas un jauno dzinumu veidošanās laiks. Zarus saīsina aptuveni 1-1,5 cm virs pumpuriem. Egles galveno galotni parasti nesaīsina.

Sniega periodā: Ziemā skuju koku zari bieži nolūzt biezās sniega segas dēļ - ieteicams tos regulāri notraust no sniega. Februārī ieteicams skujukokus apsegt ar agrotīklu vai egļu zariem, lai tie neciestu no saules apdegumiem.
www.stadibulduri.lv