Zalves pagasts

Zalves pagasts ir viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Neretas, Pilskalnes un Mazzalves pagastiem, Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastu un Viesītes novada Viesītes un Saukas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīruļkalns, Kalnamuiža, Pētermuiža, Salas, Sierotava, Smaltāni, Spriciņi, Sproģi, Suseja, Vērtūži, Zalve (pagasta centrs), Zvanītāji. Pagasta lielu daļu aizņem meži. Upes: Cēzīte, Dienvidsusēja, Vilkupe, Zalvīte, Žebere.

Kultūrvēsturiskais mantojums
Zalves pagasta teritorijā neatrodas nekustami valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, kuru izmantošanai un saglabāšanai būtu saistošas likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktās prasības. Tomēr Zalves pagastā ir vairāki objekti, kas būtu saudzējami un saglabājami kā vietējas nozīmes kultūrvēsturiskais mantojums.
 - Mazzalves luterāņu baznīca. Tās arhitektūrā dominē antīkās formas, un fasādes ir ļoti vienkāršas bez dekora elementiem. Altārgleznu Kristus Ģetzemenes dārzā 1900. gadā darinājis J. fon Stankievičs. Iepretim ieejai atrodas koka vārti etnogrāfiskās arhitektūras formās.
 - Zalves luterāņu baznīca, celta 1851. gadā. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūri, kas tomēr ļauj nojaust stilizētās gotiskās formas. Pašreiz noris baznīcas apkārtes sakopšanas darbi, kā arī tiek plānots baznīcu atjaunot tās kādreizējā izskatā.
 - Lielzalves muiža, saglabājusies 19. gadsimtā celtā kungu māja - divstāvu ēka ar ievērojami izvirzītiem sānu spārniem, kurā 1922. gadā ierīkota skola un ar laiku veiktas plānojuma izmaiņas.
 - Zalves kapi. Te apglabāts 1906. gadā soda ekspedīcijas laikā nošautais dzejnieks un skolotājs Jūlijs Dievkociņš.

Apdzīvotās vietas
Zalves pagastā lielākā iedzīvotāju daļa koncentrējusies divos ciemos Zalvē un Sproģos, kas vēsturiski bija divu atsevišķu kolhozu centri. Pagastā atrodas vairākas mazas apdzīvotas vietas, kuras veido vairāku māju grupas ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

lv.wikipedia.org