Zalkšu sūrene (Polygonum bistorta)
Zalkšu sūrene - Polygonum bistorta L. (syn. Bistorta major Gray)
Zalkšu sūrene - angliski: common Bistort; vāciski: Wiesen-Knöterich; zviedru: stor ormrot; igauņu: ussitatar; lietuviešu: paprastoji gyvatžolė; krievu: горец змеиный
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-110 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Augs ar spēcīgu, zarainu sakneni. Stublājs stāvs, skraji aplapots, kails, nezaro. Stublāja un piezemes lapas dažādas. Piezemes lapas ar kātu, iegareni olveidīgas (ga 6-18 cm, pl 1.5-5 cm), mala cirtaina vai gluda, pamats ķīļveida. Nereti pāreja kātā šaura un gara; lapas kāts it kā spārnains. Lapas plātnes gals smails. Lapas virspuse zaļa, apakšpuse zilganzaļa, gaišāka. Stublāja lapas sirdsveidīgas līdz lineāras, sēdošas. Turzīte ar sarkanbrūnu nokrāsu, kaila, stobrveidīga. Ziedi blīvā, cilindriskā vārpā (ga 2-6 cm) stublāja galotnē. Apziednis rožains, šķelts (ga 0.3-0.4 cm). Auglis - brūns, trīsšķautņains riekstiņš, kas garāks nekā apziednis. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Ieviesta Skandināvijā.
Latvijā ļoti nevienmērīgi, pārsvarā upju ielejās. Vietām bieži un masveidā.
Biotopi:
Parasti dažāda lieluma grupās vai audzēs auglīgās palieņu pļavās, krūmājos un grāvmalās.
www.latvijasdaba.lv
Izcelsme.
Plaši Eiropā un Āzijā sastopama suga. Ievesta Skandināvijā. Latvijā sastopama ļoti nevienmērīgi, pārsvarā upju ielejās. Vietām bieži un masveidā.
Morfoloģija.
Zalkšu sūrene ir 30 – 70 cm augsts, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar čūskveida izlocītu, resnu sakneni. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, iegareni olveida, lancetiskas vai lineāras ar gludu malu. Lapas virspuse zaļa, lapas apakšpuse – zilganzaļa, gaišāka. Apakšējās lapas ar garu spārnainu kātu; stumbra lapas nedaudzas, sēdošas vai ar īsu kātu. Pielapes izveido turziņas, kuras aptver stumbru. Ziedi rožaini, sakopoti blīvās vārpās. Zied maijā, jūnijā. Auglis – brūns, trīsšķautņains riekstiņš, kas garāks nekā apziednis.
Ekoloģija.
Aug mitrās pļavās, palienēs, grāvmalās, vietām veidojot lielas audzes. Dažreiz sastopama arī krūmājos un mežu klajumos.
Nozīme.
Zalkšu sūrenes sakneņi satur miecvielas (15 – 25%), brīvu gallusskābi un ellagskābi, katehīnu, organiskās skābes, cieti. Lieto kā pretiekaisuma un asinsvadus nostiprinošu līdzekli.
database.smartgardens.eu
Sugas nosaukums šim augam radies no sakneņiem, kas pēc izskata atgādina zalkti. Latvijas teritorijā plaši sastopams augs, lielākoties aug mitrās pļavās, grāvjos un mežos, vietām veidojot ļoti plašas audzes, kurās citu augu ir maz. Augs zied no maija līdz jūnijam.
Drogai ievāc sakneņus pēc augu noziedēšanas vai agri pavasarī – nogriež sīkās saknītes, nomazgā aukstā ūdenī un sagriež vidēji 10 cm garos gabalos. Resnākos sakneņus var pārgriezt arī gareniski. Žāvē siltās, labi vēdināmās telpās vai krāsnīs. Smaržas drogai nav, garša stipri savelkoša. Var uzglabāt līdz pat 2 gadiem.
Zalkšu sūreneSakneņi satur daudz miecvielu, tiem ir liela ārstnieciska nozīme. No drogas gatavo novārījumu un šķidro ekstraktu, kurus lieto akūtu un hronisku caureju un citu zarnu iekaisumu ārstēšanai. Tāpat to lieto gremošanas trakta iekaisuma, dizentērijas ārstēšanai, ārīgi – mutes skalošanai pie smagiem iekaisumiem, asiņojošu brūču, augoņu un hemoroīdu ārstēšanai. Tautas medicīnā sakneņus lieto arī kuņģa čūlas, divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu, urīnpūšļa slimību ārstēšanai, kā arī pret stiprām mēnešreizēm un žultsakmeņu veidošanos.
Novārījuma pagatavošanai ņem tējkaroti sasmalcinātas drogas uz glāzi verdoša ūdens un vāra 20 minūtes, pēc tam atdzesē, izkāš un dzer pa pus glāzei 2 reizes dienā. Ja gatavo uzlējumu, 2 tējkarotes sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 20 minūtes ievilkties, tad izkāš un izdzer 2-3 reizēs pa dienu.
Zalkšu sūrenes lakstus izmanto vilnas krāsošanai dzeltenā vai melnā krāsā, kā arī ādu miecēšanai.
dabasspeks.wordpress.com