Zaļdzeltenā mēslene (Bolbitius titubans)

Maza lapiņsēne ar augšanas gaitā stipri mainīgu cepurītes izskatu: sākumā olveidīga ar diametru ap 1 cm un spīdīgi citrondzeltena, vēlāk koniska vai zvanveida un vairs ne tik spodra, beigās - plakana ar diametru līdz 4 cm, krokoti rievota gandrīz līdz centram, kur saglabājas neliels paugurs, un nespodri dzeltena vai krēmkrāsas (ja mitra, tad košāka, kā arī lipīga). Lapiņas sākumā ir baltas, tad bāli okerdzeltenas vai okerbrūnas, beigās sarkanbrūnas. Kātiņš ir līdz 8 cm garš, blāvi dzeltens ar apsarmi, tievs, dobs. Aug vasarā un rudenī zālainās vietās, komposta un salmu kaudzēs, uz sairstošas vai sasmalcinātas koksnes (mulčas) pa vienai vai izkliedus (reti - ciešās) grupās. Bieži sastopama, taču maz ievērota. Neēdama.
www.senes.lv

Zaļdzeltenā mēslene (Bolbitius titubans), vāciski: Gold-Mistpilz, zviedru: Guldskivling, igauņu: kollane torujalg, lietuviešu: vagotasis gelsvūnis.

Cepurīte: 1-4 cm plata, jauna olveida līdz cilindriska, vēlāk koniska līdz zvanveida, beigās plakana ar pauguru centrā, higrofāna, jauna vai mitra - citrondzeltena un lipīga, veca vai sausa - gaiši dzeltena līdz krēmkrāsas un nespodra, sākumā nedaudz, vēlāk gandrīz līdz centram krokoti rievota. Mala sākumā ar baltām plīvura atliekām, vēlāk viļņaini izlocīta. Mīkstums bālgans, plāns, ar vāju gumijas smaržu un maigu garšu.

Lapiņas: sākumā baltas vēlāk bāli okerdzeltenas līdz okerbrūnas, vecumā sarkanbrūnas, platas, pie kātiņa pieaugušas, ar balti skropstainām šķautnēm.

Kātiņš: 5-8 cm garš, 0.2-0,5 cm resns, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, trausls, dobs, gluds, bāli dzeltens ar bālganu apsarmi.

Sporas: gludas, elipsoīdas, sarkanīgi okerbrūnas, masā tumši sarkanbrūnas, 11-13 x 7-8 μm.

Trofiskā grupa: Humusa un koksnes saprotrofs, koprotrofs.

Biotopi: Ganībās, pļavās, tīrumos, salmu un komposta kaudzēs, zālainās vietās.

Izplatība un sastopamība: Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, V- X.

Īpašas norādes: Neēdama.
www.latvijasdaba.lv