Vīķis (Vicia)
Pie tauriņziežu (pupu) dzimtas pieder koki, krūmi, puskrūmi un lakstaugi ar plūksnaini vai staraini saliktām, retāk vienkāršām lapām. Ziedi nekārtni, tauriņveidīgi, ziedkopa galviņa, ķekars, čemurs, retāk ziedi pa vienam. Auglis pāksts. 70 % tauriņziežu simbiozē ar gumiņbaktērijām, kas saista slāpekli un izraisa gumiņu veidošanos uz šo augu saknēm.
Latvijā plaši izplatītas ir āboliņu (Trifolium), vīķu (Vicia) un dedestiņu (Lathyrus) ģints sugas.
No vīķu ģints Latvijā atrastas 17 sugas.
No tām ļoti bieži ir sastopams vanagu vīķis (Vicia cracca) ar guļošu vai kāpelējošu, 30 - 120 cm garu stublāju, 5 - 15 cm garām lapām ar 10 - 12 (6 - 20) lapiņu pāriem un spēcīgām, zarainām vītnēm. Ziedi ķekaros, zili, vai sārti violeti, retāk balti. Ļoti bieži dažādos biotopos: pļavās, norās, krūmājos, ceļmalās, dārzos un parkos.
Žogu vīķis (Vicia sepium) ir ar 30 - 50 cm garu stāvu vai nedaudz kāpelējošu, vienkāršu vai pie pamata sazarotu stublāju. Ziedi pa 2 - 4 ķekaros lapu žāklēs sarkani violeti vai netīri zili, retāk dzeltenbalti. Zied VI, VII. Aug pļavās, krūmājos, ceļmalās, dārzos un parkos.
Ne visai bieži sastopams meža vīķis (Vicia sylvatica). Tā stublājs 150 cm garš un garāks, tievs, zarains, kāpelējošs. Lapas 5 - 10 cm garas, ar 6 - 8 (5 - 10) lapiņu pāriem un garām, zarainām vītnēm. Ziedkopa ķekars ar 3 - 25 ziediem. Ziedi balti ar zilganām svītrām. Zied VI, VII. Mežos, krūmājos, ēnainās gravās, izcirtumos.
Ne bieži sastopams arī Kasūbijas vīķis (Vicia cassubica). Tā stublājs parasti stāvs, retāk guļošs vai kāpelējošs. Lapas 5 - 13 cm garas ar 8 - 10 (5 - 12) lapiņu pāriem un vītni. Ziedi pa 4 - 15 garkātainos ķekaros lapu žāklēs, purpurvioleti.
latvijas.daba.lv
Tauriņziežu dzimta (LEGUMINOSAE; SYN. PAPILIONACEAE; SYN. FABACEAE)
Tauriņziežu dzimta (Leguminosae; syn. Papilionaceae; syn. Fabaceae). Lakstaugi, krūmi vai koki ar ļoti dažādu stublāju: vienkāršu, vijīgu, kāpelējošu, koksnainu. Lapas parasti saliktas, ar pielapēm, retāk vienkāršas. Lapu galā bieži ir vītnes. Kauslapas 5, saaugušas. Vainaglapas 5. Ziedi ķekaros, reti vientuļi. Ziedam ļoti īpatnējs, tikai tauriņziežiem raksturīgs "tauriņa" izskats. Katrai no zieda vainaglapām ir savs apzīmējums. Stāvā, parasti vislielākā vainaglapa ir karogs, abas malējās vainaglapas ir buras, bet apakšējā, vidējā, kas saaugusi no divām vainaglapām, ir laiviņa. Putekšņlapas 10, visbiežāk no tām 9 saaugušas, 1 brīva. Auglis - pāksts, riekstiņveida pāksts ar 1 sēklu, ko sauc par pākstīti, vēl retāk - pogaļa. Dzimtas augiem uz saknēm raksturīgas gumiņbaktērijas, kas saista augsnes slāpekli. Dažādās pasaules klimatiskajās joslās sastopamas sugas, viena no plašākajām dzimtām. Zināmas 17 600-18 200 sugas; lielākās ir tragantzirņa (ap 3270 sugas) un akācijas (ap 1350 sugas) ģintis. Dzimtā daudz pārtikas augu un vērtīgu lopbarības augu. Leguminosae ietvaros parasti nodala 3 apakšdzimtas: mimozu (Mimosoideae - 3200 sugas; Latvijā nav), cezalpīniju (Cesalpinioideae - 2800 sugas; Latvijā nav) un tauriņziežu (Papilionoideae - ap 12 150 sugas), kuras nereti aplūko kā patstāvīgas dzimtas: Mimosaceae, Cesalpiniaceae, Papilionaceae. Tādējādi šeit minētais sugu kopskaits attiecas uz Leguminosae, bet zieda uzbūve - uz Papilionoideae, jo mimozām un cezalpīnijām zieds nav tauriņveidīgs. Sistemātiski Papilionaceae ir tikai daļējs Leguminosae sinonīms.
Latvijā savvaļā (ieskaitot biežākos kultūraugus - dārzbēgļus) ap 105 sugas, no tām ceturtā daļa ir ievazāti, ļoti reti, vienu vai dažas reizes konstatēti augi. Pārsvarā dzimtā ietilpst atklātu un pusatklātu vietu augi.
www.latvijasdaba.lv
