Vīns

Vīns

Vīna gatavošanas prasme ir aptuveni 7000 gadus sena, fermentācijas process netika izprasts līdz pat Luisa Pastēra atklājumiem 19. gadsimtā. Vīns ir garšīgs un ir noturīgs pret bojāšanos tikai pēc fermentācijas procesa. Alkohols ir fermentācijas atkritums. Lielākā daļa Francijas vīnu satur 12 procentus alkohola, Austrālijas un Jaunzēlandes vīni – aptuveni 13 – 14 procentus alkohola. Papildus alkohols tiek pievienots stiprinātajiem vīniem – heresam un portvīnam.
Sarkanvīns tiek ražots no sarkanajām vīnogām, taču baltvīns var nebūt ražots no baltajām vīnogām. Daudzi baltvīni tiek gatavoti no baltajām vīnogām, bet to ogas tiek atbrīvotas no miziņām pirms iekrāso sulu. Tieši vīnogu miziņas satur lielāko daļu dabīgo flavonoīdu, fenolu, tanīnu un citu sastāvdaļu, kas piedod vīnam tā garšu un veselīgās īpašības. Jo ilgāk fermentācijas sula ir saskarē ar miziņām, jo tumšāka būs vīna krāsa. Daži deserta vīni tiek gatavoti no vīnogām, kas jau pārgatavojušās, tādēļ iegūstot izslavēto saldumu un bagātīgo garšas buķeti.
Sarkanvīna vai baltvīna glāze satur 525 kJ. Vairākumā vīnu ir arī niecīgs minerālvielu daudzums, bet sarkanvīnā ir neliels dzelzs un kālija daudzums.

Vīns un veselība
Neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši, ka mērena alkohola lietošana (viena vai divas vīna glāzes (120 ml) dienā, ieteicams maltītes laikā) samazina sirds slimību risku. Kādā pētījumā atklāja, ka mērena daudzuma sarkanvīna lietotājiem sirdslēkmju risks bija par 40 procentiem mazāks, nekā tiem, kas vispār atturējās no alkohola. Saskaņā ar 1991. gada ziņojumu, francūžiem sirdslēkmes bija par trešo daļu mazāk nekā Ziemeļamerikas iedzīvotājiem, par spīti tam, ka francūži uzņēma tik pat vairāk tauku. Ziemeļamerikā uz vienu cilvēku gadā tiek patērēti 8 – 11 litri vīna, turpretim Francijā – 57 litri. Vīnogu mizas sastāvdaļas – kvercetīns un rezveratrols, kā arī citi dabīgie flavonoīdi šķidrina asinis un novērš trombu veidošanos. Francūžu ieradums lietot vīnu nodrošina mazu, taču regulāru alkohola daudzumu, kas ir pietiekams, lai samazinātu trombu veidošanos (lielāko daļu no sirdslēkmēm izraisa trombi). Mērena vīna lietošana var palīdzēt arī artēriju sieniņu bojājumus un uzturēt to tonusu. Vēl citos pētījumos ir atklāts, ka neliels daudzums vīna var paaugstināt aizsargājošā ABL, jeb „labā holesterīna līmeni”. Sirdij vērtīgās īpašības vīns iegūst tikai tad, ja tas ir veselīga dzīvesveida daļa.
Pētījumi liecina, ka vīnā esošais rezveratrols novērš dažus vēža veidus (resnās zarnas un prostatas vēzi). Laboratorijas pētījumi atklāja, ka vīnā esoši antocianīna pigmenti un tanīni spēj cīnīties ar vīrusiem. Tanīni var nomākt zobu baktēriju veidojošo aplikumu vairošanos un var aizsargāt pret caurumu veidošanos zobos.
Sarkanvīns var aizkavēt novecošanās procesu. Vīns satur vielas, kuras ir sarkanā vīna, kā arī dārzeņu sastāvā – tās atbrīvo novecošanās kavējošo enzīmu SIR – 2. Šīs vielas aktivizē SIR – 2, kas savukārt stabilizē DNS un pagarina dzīves ilgumu.
Vīns lieliski noņem spriedzi un veicina atslābināšanos.

Kaitīgā iedarbība
Priekšrocības vīna dzeršanai lai samazinātu vēža risku, var zust brīdī, kad ik dienu tiek lietots vairāk par divām dzēriena devām sievietēm un četrām dzēriena devām vīriešiem. Pārmērīga vīna lietošana var veicināt aptaukošanās, triekas, krūts vēža, augsta asinsspiediena, kā arī alkoholisma, cirozes un citu aknu darbības traucējumu risku. Pat neliela deva alkohola var paaugstināt hemorāģiskās triekas risku (izraisot asinsvadu plīsumu). Turklāt liela alkohola lietošana grūtniecības sākumā var radīt auglim iedzimtus defektus.
Lielākā daļa vīnu satur sulfītus un piedevas, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt alerģisku reakciju. Baltvīna sastāvā ir lielāks daudzums sulfītu. Vīns, it īpaši sarkanvīns ir arī migrēnas cēlonis.

Avots: Reader’sDigest „Veselīga uztura rokasgrāmata”.