Vīnogas

Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas vīnogas ir ogas. Visplašāk ogu iegūšanai tiek kultivēts īstais vīnkoks (Vitis vinifera). Vīnogas var gan lietot uzturā svaigā veidā, gan arī tās apstrādāt, iegūstot vīnu, rozīnes, sulu, etiķi, ievārījumu un vīnogu sēklu eļļu. Vīnogas bieži vien izmanto arī dažādu konditorejas izstrādājumu veidošanā. Vīnogas iedala galda vīnogās (ogas, kuras lieto svaigā veidā) un vīna vīnogās (lieto vīna gatavošanā).

Vīnogu kultivēšana aizsākās aptuveni pirms 6000 līdz 8000 gadiem Tuvajos Austrumos.

Vīnogas parasti aug ķekaros, kuros ogu skaits variē no 15 līdz 300. Ogu krāsa atkarībā no sugas un šķirnes var būt dažāda — tumšsarkana, melna, tumši zila, dzeltena, zaļa, oranža vai sārta.
lv.wikipedia.org

Pasaulē no lielā vīnkoku sugu klāsta pazīstamākās ir trīs vīnogu sugas:

1. Amūras vīnkoks (Vitis amurensis). Tam ir īss veģetācijas periods, spēcīgs augums, salīdzinoši izturīgs pret dažādām slimībām, ogas mazas, salizturība līdz - 40°C. Amūras vīnkoku izmanto selekcijā ziemcietības paaugstināšanai.

2. Eiropas – Āzijas vīnkoks (Vitis vinifera). Šīs sugas vīnkokam, salīdzinot ar citām sugām, ogām ir vislabākās garšas īpašības - mīkstums ir kraukšķīgs, sulīgs un gaļīgs. Ķekari lieli, bet vīnkoks neizturīgs pret slimībām. Arī salizturība Eiropas – Āzijas vīnkokam ir viena no zemākajām.

3. Amerikas vīnkoks (Vitis labrusca) ir ar nelieliem ķekariem, ogas mazas, ar biezu mizu, lielām sēklām, recekļainu mīkstumu, bieži ar specifisku aromātu un garšu (meža zemeņu). Pie mums gan vairāk to dēvē par Izabellas garšu. Vīnkokam ir spēcīgs augums, izturīgs pret slimībām, salizturība līdz -30°C. Izmantojot Amerikas vīnkoka sugas šķirnes tālākai selekcijai, Latvijā tika izveidotas šķirnes Zilga, Supaga, Guna un citas, kuras aug Latvijas dārzos.

Vīnogu Dārza piedāvātās vīnogu šķirnes ir iegūtas 20 gadu ilgas un sarežģītas selekcijas rezultātā, savstarpēji krustojot Eiropas un Amūras sugu vīnkokus ( skatīt zemāk ), ko paveikuši Krievijas un Ukrainas selekcionāri. Un rezultāti ir pārsteidzoši! Jauniegūto hibrīdu ogas ir lielas, mīkstums kraukšķīgs, sulīgs, gaļīgs. Vīnkoki ir pietiekami izturīgi pret slimībām. Salizturība -23°C līdz -29°C.
www.vinogudarzs.lv

Kad var stādīt vīnogu stādus
Vīnogu stādīšanas laiks. Vīnogām bioloģiskā nulle, pie kuras sākas un beidzas auga veģetācija, ir +10C°, tāpēc vīnogas no podiņiem paliekošā vietā ieteicams stādīt tad, kad augsnes temperatūra ir sasniegusi +15 C°, tas ir - jūnijā un jūlijā.

Kā jāstāda vīnogas
Vīnogu stāda izaudzēšanai ir nepieciešams rūpīgs darbs, regulāra kopšana un zināšanas, kā to pareizi darīt.
Vīnogas stāda 1,5m attālumā vienu no otras. Starp rindām ievēro 3m attālumu.
Jāsāk ar to, ka stādīšanas vietā ir jāielabo augsne. Augsni var ielabot visā stādīšanas rindā vai tikai stādīšanas vietā izrokot bedri 80cm diametrā un, atkarībā no augsnes sastāva, 80-100cm dziļumā.
Vairāk: www.vinogudarzs.lv.

Vīnogas
Vīnogas ir ārkārtīgi vērtīgas, jo tās satur b grupas vitamīnus, E vitamīnu, kalciju, kāliju, dzelzi, šķiedrvielas, enzīmus. Tās uzlabo kaulus, stiprina sirdi, regulē zarnu darbību. Sulai piemīt tonizējoša iedarbība. Vīnogas izvada no organisma urīnskābi un kavē akmeņu veidošanos nierēs un urīnpūslī. Pie kuņģa un zarnu trakta kaitēm, aknu un nieru slimību ārstēšanai iesaka ēst vīnogas.

Sezonas laikā ieteicams vienu vai divus mēnešus katru dienu apēst no viena līdz pusotram un pat diviem kilogramiem vīnogu. Ar vīnogu diētu iespējams attīrīt organismu no dažādiem sārņiem un četru dienu laikā var zaudēt apmēram divus kilogramus. Vīnogu diēta nav stingra un turklāt ir ļoti garšīga, jo vīnogas satur daudz vērtīgu cukuru, kas dod enerģiju, un ļoti maz kaloriju.

Izpētīts, ka viena vīnoga (2,4gr) satur 2 kalorijas. Apēdot nelielu vīnogu ķekaru (92gr) jūs jau uzņemsiet 62 kalorijas un vitamīnu A - 2%, kalciju - 1%, vitamīnu C - 6%, dzelzi - 1%, taukus - 0,3g, nātriju - 2mg, ogļhidrātus - 15,8g (to skaitā cukurus - 14,9g) un proteīnu - 0,6g. Jāpiebilst, ka dažādās vīnogu šķirnēs kaloriju sastāvs ir atšķirīgs.

Vīnogas izmanto ne tikai vīndarīšanai un slavenā brendija "Metaxa" iegūšanai, bet arī lielisku salātu un desertu pagatavošanai. Skābētas, sālītas un pat marinētas vīnogu lapas izmanto dažādu sāļo uzkožamo ietīšanai un arī saldo, kā rozīnes un riekstus.

Armēņi, turki, grieķi, azerbaidžāņi, ungāri plaši izmanto savā virtuvē vīnogu lapas gaļas, zivs un dārzeņu ietīšanai.
Kaukāzieši, piemēram, gatavo vārītu foreli vīnogu lapās, ko pasniedz ar lavašu. Turki vīnogu lapas, kas pildītas ar maltas gaļas un rīsu maisījumu, gatavo kopā ar skābām plūmēm. Grieķijā vīnogu lapās ietin sakapātu marinētu gaļu, bet kazas sieru feta ietītu vīnogu lapās grilē.
www.vinogudarzs.lv

Vīnogas ir vieni no senākajiem kultūraugiem, kas tiek audzēti vairāk kā 8 gadsimtus. Bībelē arī teikts, ka vīnogas bija pirmais augs, kuru Noass iestādīja jaunajā zemē pēc lielajiem plūdiem. Tomēr tās ir zināmas arī jau no senākiem laikiem – gan grieķu, gan romiešu mitoloģijā ir senās vīna dievības Dionīss un Bahks; līdz ar to – kur ir vīns, tur ir arī vīnogas, jo no tām tiek darināti dažādi saldie desertu vīni. Vīnogas tiek plaši audzētas daudzviet pasaulē. Tā kā vīns tiek darināts gan Itālijā, gan Francijā, tāpat arī Turcijā, Latvijā un citur, tad arī vīnogas tiek audzētas šajās vietās. Tomēr vīnogām ir arī dažādas šķirnes, lai atšķirīgās klimata joslās štās varētu tikt audzētas un vīnogulāji spētu ražot ogas.

Vīnogas ir ogas, kas aug ķekaros. Atkarībā no laika apstākļiem, vīnogulājus audzē gan brīvā dabā (nelielas kalnu nogāzes), tāpat arī tos iespējams kultivēt siltumnīcās. Vīnogām ir saldena garša, ogas forma ir ovāla un gluda. Ir sastopamas gan zaļās, gan sarkanās vai violetās vīnogas. Ogas izmērs var variēties atkarībā no vīnogas šķirnes. Vīnogās ir mazas sēkliņas, kas ēdot ir jāizņem ārā, taču pašu ogu var ēst ar visu miziņu.

Vīnogas tiek plaši izmantotas ne tikai vīna ražošanā. No tām tiek gatavotas arī rozīnes – gan šādā veidā, gan svaigas ogas plaši tiek izmantotas dažādus saldo ēdienu gatavošanā – gan kā ēdiena neatņemamu sastāvdaļu, gan dekorēšanai. Vīnogas izmanto arī citu ēdienu gatavošanā – pievieno salātiem, gaļas ēdieniem. No vīnogām ir iespējams arī izspiest sulu. Daudzviet pasaulē iecienīts pārtikas produkts ir arī vīnogu lapas – tajās tiek ietīta gan gaļa, gan citi ēdieni. Šādus ēdienus arī bieži vien grilē, viegli apcep vai pat nedaudz vāra. Tomēr lielākoties cilvēki vīnogas lieto svaigā veidā – ogas tiek ēstas kā uzkodas.

Šīs ogas satur daudz vitamīnu un citu organismam vērtīgu vielu, tāpēc tās ir ieteicams lietot uzturā. Vīnogās ir A provitamīns, C, B1, B2, B6, B12, kā arī P un PP vitamīni, tās satur folijskābi, vīnskābi, skudrskābi, vīnskābi, kā arī lielos daudzumos glikozi un fruktozi.

Šīs ogas ir var lietot medicīniskos nolūkos. Tomēr tā kā vīnogās ir liels glikozes daudzums, tad diabēta slimniekiem no šīm ogām vajadzētu labāk atturēties; tāpat arī jāuzmanās tiem, kuriem ir liekais svars. Arī cilvēkiem, kuriem ir divpadsmitpirkstu zarnu un kuņģa čūlas problēmas, ir caureja vai pastiprināti rūgšanas procesi labāk ir izvēlēties citas ogas. Vīnogas iesaka lietot tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas. Šīs ogas stiprina asinsvadu sieniņas, samazina asinsspiedienu. Tiek uzskatīts, ka reizi dienā ir jāizdzer aptuveni 50 – 60 ml vīna, jo šāds daudzums palīdz atbrīvoties no kaitīgā holesterīna, kas sakrājas asinsvados. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīnpūsli un nierēm, ieteicams ēst daudz vīnogu, jo tās neļauj veidoties akmeņiem. Vīnogas satur arī vielas, kas palīdz organismam atindēties; tās jāēd, ja ir problēmas ar bezmiegu, nespēku un astēniju.

Vīnogas palīdz mazināt ādas novecošanos, izlīdzina nelielas grumbas, tāpēc no tām tiek pagatavotas dažādas sejas maskas. Ādas aprūpē iespējams arī izmantot pašu ogu – vīnoga tiek pārgriezta uz pusēm un tāpat arī uzlikta uz sejas vai kakla. Šīs ogas ekstrakti ir labvēlīgi arī matiem – padara tos stiprākus un piešķirt spīdumu.
rozkalni.lv