Vībotnes (Artemisia)

Vībotnes (Artemisia) ir kurvjziežu dzimtas ģints. Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini sašķeltas vai dalītas, retāk veselas. Ziedi dzelteni, sārti, sīkos kurvīšos, kas savukārt ir ķekarā vai skarā.

Vībotnes ir izplatītas Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā. ~400 sugas (pēc citiem datiem ~250 sugas), Latvijā 11 sugu.

Ceļmalās, laukos, nezālēs bieži sastopama lauku vībotne (Artemisia campestris) un parastā vībotne (Artemisia vulgaris; ārstniecības augs). Vairākas sugas ir adventīvi augi, piemēram jūrmalas vībotne (Artemisia maritima), un dārzbēgļi, piemēram, vērmele (Artemisia absinthium; indīgs augs), ko dārzos audzē kā ārstniecības augu un garšaugu. Kā krāšņumaugus dažkārt audzē ļoti smaržīgo vasaras vībotni (Artemisia annua; viengadīgs augs) un dievkociņu (Artemisia abrothanum; daudzgadīgs augs), kā garšaugu - estragonu.

Stepē augošās vībotnes literatūrā bieži dēvē par vērmelēm.
lv.wikipedia.org

Vībotņu ģintī (Artemisia) Latvijā konstatētas 14 sugas. No tām pazīstamākā ir parastā vībotne (Artemisia vulgaris), kuras stublājs saniedz 60 - 120 cm garumu. Lapas vienkārt vai trīskārt plūksnoti dalītas, virspusē tumši zaļas, kailas, retumis ar matiņiem, apakšpuse pelēcīga, ar matiņiem. Ziedu kurvīšu daudz, tie blīvās daudzziedu skarās. Ziedi dzelteni vai sarkanbrūni. Zied no VII - IX. Sastop ļoti bieži sētmalās, upmalās, tīrumos, nezālienēs.

Populārs un labi pazīstams vībotņu ģints ārstniecības augs ir vērmele (Artemisia absinthium). Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu un garšu. Tā 60 - 120 cm garie stublāji un lapas klātas ar matiņiem no kā viss augs iegūst sudrabpelēku krāsu. Ziedu kurvīši uz īsiem kātiem zarainās skarās. Ziedi dzelteni. Zied VII, VIII. Ne bieži ceļmalās, nezālienēs; reizēm arī kultivēts.

Kultūrā bieži sastopams šīs ģints puskrūms – dievkociņš (Artemisia abrotanum) ar ļoti smalkām un smaržīgām lapām.

Vairākas vībotņu ģints sugas Latvijā sastopamas kā ievazāti (adventīvi) augi.
latvijas.daba.lv