Vācija
Vācija
Galvaspilsēta: Berlīne
Lielākās pilsētas: Hamburga, Minhene, Ķelne, Frankfurte, Esene, Dortmunde, Štutgarte, Diseldorfa
Platība: 357 021 km²
Sauszemes robeža: 3621 km
Krasta līnija: 2389 km
Robežvalstis: Austrija 784 km, Beļģija 167 km, Čehija 646 km, Dānija 68 km, Francija 451 km, Luksemburga 138 km, Nīderlande 577 km, Polija 456 km, Šveice 334 km
Valsts iekārta: parlamentāra federatīva republika
Administratīvais iedalījums: 16 federālās zemes
lielākā – Bavārija (70,5 tūkst. km2)
mazākā – Brēmene (404 km2)
Valsts valoda: vācu
Iedzīvotāju skaits (2007): 82,2 milj.
Berlīne – 3,4 milj.
Apdzīvotības blīvums (2007): 230 iedz./km²
Galvenās nozares: mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmijas nozare, transporta līdzekļu ražošana, elektrotehnikas ražošana, pārtikas rūpniecība, kuģu būve, tekstilnozare, būvmateriālu ražošana
Dabas resursi: ogles, lignīts (brūnogles), dabas gāze, dzelzs rūda, varš, niķelis, urāns, potaša, sāls, celtniecības izejvielas, meža resursi, lauksaimniecības zemes
Nacionālais sastāvs: vācieši 91.5%, turki 2.4%, citi 6.1%
Vācija jeb Vācijas Federatīvā Republika (vācu: Deutschland jeb Bundesrepublik Deutschland) ir viena no pasaules vadošajām industrializētajām valstīm, kas atrodas Eiropas centrā. Vācija kā vienota valsts pastāv tikai kopš 1870.gada. Pirms tam tā bija sadalīta daudzās neatkarīgās valstiņās. Pašreiz tā ir viena no jaunākajām valstīm Eiropā.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Centrāleiropā, robežojas ar 9 valstīm. Ziemeļos robežojas ar Dāniju un Zviedriju, dienvidos - ar Šveici un Austriju, dienvidrietumos - ar Franciju, austrumos ar Poliju un Čehiju, rietumos - ar Beļģiju un Nīderlandi. Valsti ziemeļaustrumos apskalo Baltijas jūra, bet ziemeļrietumos- Ziemeļjūra.
Reljefs: valsts Z atrodas piekrastes jeb Ziemeļvācijas zemiene, vidusdaļā Harca kalnājs, un tā augstākās virsotnes parasti nepārsniedz 1000 m v.j.l.
Valsts rietumu daļā atrodas Rūras apgabals ar Šīfera kalniem. Te ir attīstīta kalnrūpniecība. Te iegūst 80% no visiem Vācijas akmeņogļu krājumiem. Savukārt, valsts dienvidu daļā aiz Donavas sākas Alpu priekškalnu josla ar viļņotu līdzenumu. Aiz Minhenes pie horizonta apvāršņa paveras skats uz sniegotajām Bavārijas Alpu virsotnēm. Tās vēl pagaidām klāj sniegs un ledāji, tāpēc slēpošanas maršruti ziemās ir tūristu iecienīti. Zem sniega līnijas plešas leknas kalnu pļavas. Valsts vidusdaļā atrodas Vidusvācijas kalni.
Dabas resursi: akmeņogles, dabasgāze, varš, dzelzsrūda, lignīts, brūnogles, niķeļa un urāna rūdas, vārāmā sāls, kālija sāls, kokmateriāli, aramzemes, dabas ainavas
Klimats: atšķirīgs pa reģioniem. Ir pārejas klimats, jo valstī jūtama gan auksto, gan silto gaisa masu ietekme. Kalnu reģionos ir vertikālā zonalitāte un temperatūras izmaiņas. Ziemeļos valdošais ir piejūras mērenais klimats, bet pārējā teritorijā kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ir no – 3ºC līdz +2ºC, bet jūlijā tā ir no +16ºC līdz +20ºC. Nokrišņu visvairāk ir rudens un ziemas periodos.
Vācija ir viena no pasaules lielākajām smago automašīnu, kuģu, elektropreču un vieglo automašīnu ražotājām. Te darbojas tādas slavenas auto ražotājfirmas kā Volkswagen, Mercedes un BMW.
* Augsto rūpniecības līmeni valsts ir sasniegusi, pateicoties kalnrūpniecībai.
* Rūdas ogļu baseins ir viens no lielākajiem Eiropā.
* Populāra ir tabakas audzēšana, daudz ir augļu dārzu un vīnogulāju stādījumu.
