Volkswagen

Volkswagen (abreviatūra - VW) ir Vācijas automobiļu marka, kas pieder Volkswagen Group

Vēsture

Volkswagen ideja dzima 1933. gada rudenī, vienā no Berlīnes viesnīcas "Kaiserhof" zālēm. Tur satikās Ādolfs Hitlers, Jakobs Verlins, Daimler-Benz pārstāvis, un Ferdinands Porše. Hitlers izvirzīja prasību izveidot vācu tautai uzticamu automobili, kas nebūtu dārgāks par 1000 reihsmarkām. Vēl, automobilis ir jāražo jaunā, jauno Vāciju apzīmējošā, rūpnīcā. Uz lapiņas viņš uzskicēja metu, apzīmēja programmas pamata punktus un lūdza nosaukt konstruktora vārdu, kurš būs atbildīgs par valsts pasūtījuma izpildi. Jakobs Verlins piedāvāja Ferdinanda Poršes kandidatūru. Nākamo automobili nodēvēja par "Volks-Wagen" (latviešu: Tautas-Automobilis).

1934. gada 17. janvārī Ferdinds Porše nosūtīja "tautas automobiļa" prototipa rasējumus, kas tika izveidots uz agrāk izstrādātā Porsche Typ 60 bāzes, uz Vācijas Reihskanceleju.

1934. gada jūnijā tika parakstīts līgums starp Vācijas automobiļu asociāciju (RDA - vācu: Reichsverband der Automobilindustrie) un Dr. Ing. h.c. F. Porsche GmbH — Ferdinanda Poršes uzņēmumu, par "tautas automobiļa" trīs prototipu izstrādi. Izstrādei tika doti desmit mēneši. Par pamata prasībām tika izvirzītas sekojošas lietas: piecas sēdvietas, ass riteņu platums - 1200 mm, attālums starp asīm - 2500 mm, maksimālā jauda - 26 Zs, maksimālais griezes moments - 3500 apgr/min, pašmasa - 650 kg, pārdošanas cena - 1550 reihsmarkas, maksimālais ātrums - 100 km/h, maksimālais pacelšanās lenķis - 30 %, vidējais degvielas patēriņš - 8 litri uz 100 km.

Neskatoties uz jau esošo konstrukciju un pieredzi, darba termiņš ievilkās līdz diviem gadiem. Prototipi bija gatavi tikai 1936. gada septembrī: divdurvīgais V1, kabriolets V2 (pēc Hitlera pasūtījuma) un četrdurvīgais V3. Pēc 50 tūkstošiem pārbaudes brauciena kilometriem, automobiļiem nebija būtisku trūkumu, un Porše dabūja pasūtījumu nākamajiem 30 prototipiem, kas tika saražoti Daimler-Benz rūpnīcā. Jauno prototipu testēšanu piesprieda Vācijas darba frontei (DAF - vācu: Deutsche Arbeitsfront). Bet testu kontrolēšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu bija jālemj SS (vācu: Schutzstaffel).

1937. gada 28. maijā tika dibināts uzņēmums "Gesellschaft zur Vorbereitung des Deutschen Volkswagens GmbH", kas 1938. gada 16. septembrī tika pārdēvēta par "Volkswagenwerk GmbH".

1938. gada 26. maijā tika ielikts pirmais pamatakmens Volkswagen rūpnīcai netālu no Falerslībenas. Svinīgajā runā, Hitlers paziņo jauna automobiļa nosaukumu - KdF-Wagen, kas nosaukts par godu nacistiskajai sabiedriskajai organizācijai (KdF - vācu: Kraft durch Freude), par aptuveni 50 miljonu reihsmarku ieguldīšanu rūpnīcas tapšanā. Tajā pašā gadā tika uzsākta rūpnīcā strādājošo ļaužu pilsētiņas būvniecība (vācu: Stadt des KdF-Wagens). Dēļ neskanīgā nosaukuma, pilsēta tika pārsaukta par Volfsburgu.

1939. gadā tika izlaisti divi modeļi, rūpnīcas spēju demonstrācijas nolūkā: V38s ("izmēģinājuma modelis") un V39s ("demonstrāciju modelis"). Tiem jau bija zīmīgas konstrukcijas izmaiņas: uzlabotas durvju eņģes un palielināti durvju rokturi, divi aizmugurējie logi, un citas modifikācijas. Bet, KdF-Wagen tā arī nekļuva par masveida produkciju, dēļ lielajiem armijas pasūtījumiem un Otrā pasaules kara sākuma.

1938. gadā tika izstrādāts armijas pinpiedziņas automobiļa VW Тур 62 (Kübelwagen) prototips, kas tika palaists ražošanā kā VW Тур 82. Virsbūve bija veidota no plānām, bet diezgan stingrām metāla loksnēm, ar četrām durvīm, saliekamu priekšējo stiklu un noņemamo brezenta jumtu. Pavisam saražoja vairāk nekā 50 tūkstošus automobiļu. Tos izmantoja visa vācu armija līdz pat kara beigām, kā personīgā sastāva pārvadāšanas līdzekli, munīcijas un degvielas piegādei, ievainoto evakuācijai un kā pārvietojamās darbnīcas. Uz VW Typ 82 bāzes izveidoja vairāk nekā 30 dažādas automobiļa modifikācijas.

1940. gadā uz VW Тур 82 bāzes tika izveidots automobiļa-amfībijas prototips VW Typ 128 Schwimmwagen. 1941. gadā 30 amfībijas, kas bija saražotas Volfsburgas rūpnīcā, nonāca armijas inženieru daļās, kur ieguva labas atsauksmes. Šajā pašā gadā Ferdinands Porše ieguva pasūtījumu uz tālāku automobiļa modifikāciju. Modelis VW Typ 166 Schwimmwagen (jeb Vorserienschwimmwagen) bija īsāks, vieglāks un manevrētspējīgāks par savu priekšteci, un to ražoja Daimler-Benz rūpnīcā Štutgartē. Kara gados (1941—1944) saražoja aptuveni 15 tūkstošus amfībiju.
Pēckara gadi [izmainīt šo sadaļu]

Pēc kara beigām uzņēmums nonāca angļu kontrolē, kuru okupācijas zonā bija arī Volfsburga. 1945. gada rudenī angļu valdība veica rūpnīcai 20 tūkstošu automobiļu pasūtījumu. Bet tikai pēc gandrīz desmit gadiem sākās automobiļu sērijveida ražošana, to pirmatnējā modifikācijā. 1947. gadā Volkswagen tika izstādīts Hanoveres eksporta gadatirgū un piesaistīja sev lielu uzmanību. Rūpnīca saņēma pirmo ārzemju pasūtījumu no Nīderlandes uz tūkstoti automobiļu, bet 1948. gadā pasūtījumi nāca no Šveices, Beļģijas, Zviedrijas un citam valstīm.
 
1948. gada janvārī nomainījās Volkswagen vadība, par tā ģenerāldirektoru kļuva Henriks Nordhofs, vācu tehnokrātu jaunās paaudzes pārstāvis. Atjaunotā vadība sastāvēja no diplomēti inženieri, kuriem bija starptautiska darba pieredze autorūpnīcās un māka nestandartizēti domāt. Jauna vadība pilnveidoja un modernizēja automobiļus.

1949. gada 30. jūnijā izveidoja kompāniju "Volkswagen-Finanzierungs-Gesellschaft GmbH" automobiļu pārdošanas palielināšanai Vācijas iekšienē. 1949. gadā sāka ražot modeļus ar jauniem virsbūves tipiem - kabriolets un limuzīns. Sērijveida ražošanā automobiļu salona aprīkojums kļuva daudz ērtāks.

Tika sakārtots autoservisu un tehnisko apkopju staciju tīkls. Nemitīgi norisinājās darbs ar rietumu klientiem. Volkswagen izveidoja jaudīgu automobiļu tirdzniecības tīklu. Automobiļa eksports, kas jau bija ieguvis pasaules atzinību, uz 1948. gada beigām sastādīja aptuveni 50 tūkstošus automašīnu, iekšējā tirgū tika pārdotas aptuveni 15 tūkstoši auto. Uz to brīdi rūpnīca atbrīvojās no sabiedroto angļu kontroles, un 1949. gada 6. septembrī Volkswagen pilnībā tika nodots Vācijas Federatīvajai Republikai. Sākās jauns rūpnīcas attīstības etaps.

27 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, pārspējot Ford Model T rekordu, Volkswagen Käfer kļuva par pārdotāko automobili.

Pēc Volkswagen koncerna holandiešu importētāja Bena Pona no "Pon’s Automobielhandel" ieteikuma, uzkonstruēja mūsdienu VW Transporter prototipu, kas tika izstādīts 1949. gada novembrī ar nosaukumu VW Bulli. Tas atgādināja kasti uz riteņiem: priekšā sēdēja šoferis, aizmugurē atradās dzinējs, starp viņiem - daudz vietas kravai. Šī vienkāršā konstrukcija ieguva lielu pieprasījumu no pircēju puses.

Pirmajos mēnešos katru dienu saražoja aptuveni 60 automobiļu VW Transporter. Starp 1947. un 1967. gadiem VW Transporter izlaida sekojošās modifikācijās: kravas automobilis ar aizvērto augšu, kombi, mikroautobuss, vienvietīgais un daudzvietīgais pikaps un ātrās palīdzības automobilis. Sākot ar VW Bulli jeb VW Transporter Т4 (ceturtā paaudze) modeļiem, dzinējs atrodas priekšā un ir priekšējo riteņu piedziņa. Tas nodrošina kravas telpu vienā līmenī un vairāk vietas dažādu papildaprīkojumu montāžai. Savukārt "Mājiņa uz riteņiem" "Westfalia" kļuva populāra 1960. gados, un divas nākamās paaudzes arī izturēja laika pārbaudes līdz 1980. gadiem.

Volfsburgā tika izlaists pēdējais Volkswagen Käfer. Automobiļa ražošanu pārnesa uz Meksiku.

Uz 1950. gadu jau bija saražotas aptuveni 100 tūkstoši automobiļu, uz 1951. gadu - 500 tūkstoši automobiļu, bet 1955. gada 5. augustā norisinājās svinīga ceremonija sakarā ar miljonā VW T2 izlaišanu.

Ar gadiem pārbaudītā izturība un pieņemamā cena palielināja automobiļa eksporta iespējas. Volkswagen tirgoja jau 150 pasaules valstīs. Sāka veidoties meitas uzņēmumi ārzemēs — 1953. gadā Brazīlijā, 1956. gadā DĀR, 1957. gadā Austrālijā, bet 1964. gadā Meksikā (šeit kopš 1998. gada ražo VW New Beetle) un citās valstīs.

Par VW jaunās paaudzes pirmdzimto tiek uzskatīts priekšpiedziņas VW Passat, kas tika izlaists 1973. gadā.

lv.wikipedia.org