Vilkābeles (Crataegus)

Vilkābeles jeb krustābeles (Crataegus) ir Ziemeļu puslodē augoša rožu dzimtas ģints. Tajā ietilpst vairāk kā 300 sugas. Vilkābeles ir koki vai krūmi, uz stumbriem tiem ir labi attīstīti ērkšķi. Vilkābeles aug savvaļā, tās stāda apstādījumos kā dekoratīvos kokus, daudzas sugas izmanto ārstniecībā vai pat uzturā. Plašāk izplatītākās vilkābeļu sugas ir sarkanā vilkābele, rožu vilkābele, Lindmaņa vilkābele, Vācijas vilkābele, pamīkstā vilkābele, vēdekļa vilkābele, asērkšķu vilkābele, divirbuļu vilkābele, punktainā krustābele un Arnolda vilkābele.
lv.wikipedia.org

Vilkābeles mēdz saukt arī par krustābelēm. Tās bieži vien tiek izmantotas kā dzīvžoga stādījums, jo pastāv uzskats, ka pie mājas iedēstīta vilkābele pasargā no ļauniem gariem un zibens. Ārstnieciskās īpašības piemīt vairākām vilkābeļu sugām, piemēram, asinssarkanajai, vēdekļlapu, asērkšķu, divirbuļu vilkābelei, kā arī citām. Ārstniecībai derīgi būs vilkābeles ziedi, augļi, kā arī lapas. Ziedus un lapas ievāc ziedēšanas sākumā, kas parasti ir jūnijs, savukārt nogatavojušos augļus ievāc laikā no septembra līdz oktobrim. Ārstniecības nolūkiem gan nebūtu ieteicams izmantot dzīvžogā audzētās vilkābeles, ja tās ir ceļu tuvumā. Drogas var uzglabāt 2 gadus.

Vilkābeles preparāti uzlabo asinsriti un tiek lielākoties lietoti sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai, arī tādu slimību gadījumā kā sirds išēmiskā slimība, somatoformiskā veģetoneiroze, stenokardija, hipertensija (tās sākumstadijā) un paroksismālā tahikardija. Vilkābeļu augļi, kas satur vairāk C vitamīna kā apelsīni, stimulē un tonizē sirdsdarbību, novērš aritmiju. Tāpat tie samazina holesterīna daudzumu asinīs, normalizē pastiprinātu vairogdziedzera funkciju, kā arī tonizē organismu pie garīgas un fiziskas pārpūles.

Vilkābeles ziedus lieto pret miega traucējumiem un neirozi. Ir pierādīts, ka vilkābeles preparāti paplašina sirds un citus asinsvadus, palēnina sirds ritmu, tonizē sirds muskuļus.

Sirds slimību ārstēšanai ņem 2 ēdamkarotes sasmalcinātu ziedu un lapu, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Nokāš un lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā. Tā ir īpaši ieteicama pie paātrinātas sirdsdarbības.

No svaigiem ziediem var pagatavot tinktūru. Tam būs nepieciešami 50 gr svaigu ziedu un 500 ml degvīna. Uzlējumu atstāj uz nedēļu ievilkties, tad ziedus nokāš. Lieto pa 20 pilieniem uz ēdamkaroti ūdens 3 reizes dienā pirms ēšanas. Tinktūra palīdzēs arī pie nervozitātes, bezmiega, fiziska un garīga noguruma.

Tinktūru var pagatavot arī no augļiem. Uz 25 gramiem augļu ņem 100 ml degvīna vai spirta. Lieto pa 50-60 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Augļu sula, kā arī svaigi augļi normalizē miegu, veicina atlabšanu pēc smagām slimībām un pazemina holesterīna līmeni asinīs. To rekomendē arī pret barības vada neirozēm, ādas slimībām, aknu un žults ceļu kaitēm, galvas reiboņiem un bezmiegu. Diabētiķiem tā pazeminās cukura līmeni asinīs. Augļus var svaigā veidā lietot pa 50-100 gramiem 4 reizes dienā pēc ēšanas.
dabasspeks.wordpress.com

KRUSTĀBELES, VILKĀBELES / Crataegus/ - vasarzaļi 5-15 m augsti, nelieli koki vai lieli krūmi. Vainags olveida vai apaļš. Zari stingri, taisni; dzinumi dažām sugām līkloču izlocīti. Vairumam sugu raksturīgi taisni vai liekti, asi, sugai atbilstoša garuma ērkšķi. Lapas pamīšus, uz īsvasām pušķos, vienkāršas, atšķirīgi dažāda izmēra un veida – no šauri eliptiskām līdz plati olveida un apaļām; mala vesela vai daivaina, dalīta līdz šķelta, parasti ar kātu, retāk sēdoša. Ziedkopas uz īsvasām, parasti saliktas, vairogveida skaras, dažām sugām vienkārši čemuri. Ziedi pieccikliski; kauslapas dažāda veida, izmēra un stāvokļa; vainags 1-2,5 cm plats; vainaglapas baltas, dažām šķirnēm dažādas intensitātes sārtas līdz karmīnsarkanas, izplestas. Putekšnīcas sugai raksturīgā baltā, dzeltenā, sārtā, sarkanā, purpursarkanā vai violetā krāsā. Augļi lodveida, elipsoidāli, olveida vai bumbierveida āboli dzeltenā, oranžā, sarkanā vai melnā krāsā, ar vai bez apsarmes, ar 1-5 apaļiem vai trīsšķautņu gaišbrūniem kauliņiem, kuru ārējais cietais apvalks ir ar sugai īpatnu virsmas struktūru.

No Divirbuļu vilkābelēm /C. laevigata/ pieprasītākās šķirnes ir:
‘Gireoudii’ – pavasara lapas zaļas, bet Jāņu dzinumu lapas sārtas un balti raibas;
‘Mutabilis’ – ziedi pildīti, atveroties maigi sārti, vēlāk netīri balti;
‘Paul’s Scarlet’ –ziedi pildīti, spilgti karmīnsarkani, lapas lielākas nekā sugai;
‘Plena’ – ziedi pildīti, atveroties balti, vēlāk bāli sārti;
‘Rosea’ – ziedi vienkārši, gaiši sārti, vidū balti;
‘Rubra Plena’ – ziedi pildīti, karmīnsārti, lapas nelielas kā pamatsugai, visbiežāk kultivētie sarkanziedu, palieli apstādījumu kociņi.

Arnolda vilkābele /C. arnoldiana/ - neliels, 4-6 m augsts koks. Tai ir vislielākais mīkstuma procents augļos un sīkākas sēklas.

Dižērkšķu vilkābele /C.macracantha – parasti 3-6 m augsts krūms ar sevišķi gariem, tieviem, liektiem ērkšķiem.

Vienirbuļa vilkābele /C. monogyna/ - līdz 5-8 m augsts krūms vai koks ar nedaudziem, īsiem ērkšķiem. Iecienītas šķirnes ir: ‘Bicolor’ – ziedi balti ar sarkansārtiem vainaglapu galiem, kas maz balē; ‘Variegata’ – lapas zaļas un neregulāri baltraibas; ‘Pteridifolia’ – dekoratīvas, dziļi šķeltas lapas.

Punktainā vilkābele /C. punctata/ - neliels, 6-10 m augsts koks, kuram parasti ērkšķu nav. Tās pasugai Zeltainai punktainai vilkābelei ‘Aurea’  ir dzelteni augļi.

Arī Rusanova vilkābelei /C. russanovii/ ir maz ērkšķu un dzelteni vai dzeltenbrūni augļi.

Pamīkstā vilkābele /C. submollis/ - neliels, 6-10 m augsts koks, arī krūms ar daudziem, pagariem ērkšķiem.
www.arijasstadaudzetava.lv