Vilces pagasts

Vilces pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Platība - 126,2 km². Izveidots 1822.gadā. Robežojas ar sava novada Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastiem, Tērvetes novada Augstkalnes pagastu, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķa Jonišķu rajona Žagares, Skaistģires un Satkūnu seņūnijām.

Daba
Hidrogrāfija
Upes: Ķīve, Platone, Rukūze, Sidrabe, Svēte, Vilce.

Vēsture
Mūsdienu Vilce pagasta teritorijā vēsturiski atradās Blankenfeldes muiža (Blankenfeld), Lielberķenes muiža (Groß-Berken, Ziedkalne), Mūrmuiža (Gemauerthof, Mūrmuiža), Vellnmuiža (Wellerhof, Ziedkalne), Vilces muiža (Wilzen, Vilce), Viņķelmuiža (Winkelhof).

Pagasts izveidojies 1590. gadā celtās Vilces Mūrmuižas (Gemauerthof) teritorijā. 1705. gada 16. jūlijā Lielā Ziemeļu kara laikā Svētes upes krastos netālu no Mūrmuižas notika Mūrmuižas kauja. Zviedrijas karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā uzvarēja uzbrūkošo Krievijas karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā. 1935. gadā Latvijas valdība Mūrmuižas kaujas vietā zviedriem atļāva izveidot pieminekli ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā: "1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku". Svētes upes kreisajā krastā 1991. gadā uzstādīts piemineklis kritušo zviedru karavīru kapavietā.

Vilces muižas pagasts dibināts pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1822. gadā. 1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā izveidoja Vilces pagastu. 1893. gadā tam pievienoja bijušos Blankenfeldes, Mūrmuižas un Lielplatones muižu pagastus. 1935. gadā Jelgavas apriņķa Vilces pagasta platība bija 86,7 km² un tajā dzīvoja 1871 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Ausmas un Vilces ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ausmas ciems ietilpis Elejas (1949-1956), Jelgavas (1956-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. Ausmas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Berķenes ciema kolhoza «Ziedkalne» teritoriju. 1956. gadā Ausmas ciemam pievienoja Abgunstes ciema kolhoza «Sarkanais karogs» un Vilces ciema «Zemgales komunists» teritoriju, bet kolhoza «Jaunais laiks» teritoriju pievienoja Vilces ciemam. 1963. gadā Ausmas ciemam pievienoja daļu likvidētā Vilces ciema teritorijas, 1974. gadā — Zaļenieku ciema kolhoza Pavasaris teritoriju, 1977. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Zaļenieku ciemu. 1989. gadā Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vilces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Vilce (pagasta centrs), Ziedkalne, Mūrmuiža, Bandenieki, Blankenfelde, Kalnrozes, Kapteines, Mazvilce.

Ievērojamas personības
Kārlis Aperāts (1892 - 1944), Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa un Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris.
Pauls Kalniņš (1872—1945), ārsts un politiķis, ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944—1945)
lv.wikipedia.org

Vilces pagasts, pēc teritorijas platības, ir trešais lielākais pagasts Jelgavas novadā. Tas atrodas Jelgavas novada dienvidu daļā. Attālums no pagasta centra līdz novada centram - Jelgavai ir 40 km. Vilces pagasts robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku, Lielplatones, Elejas pagastiem, ar Tērvetes novada Augstkalnes un Tērvetes pagastiem, un Lietuvas Republiku. Pagastu šķērso 1.šķiras valsts nozīmes autoceļš Bauska –Eleja –Tērvete – Dobele.
Vilces pagasta apdzīvotās vietas – Vilce, Mūrmuiža un Ziedkalne, Blankenfelde, Kapteines, Mazvilce un Bandenieki.

Daba

Vilces pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā.

Upes - Ķīve, Platone, Rukūze, Sidrabe, Svēte, Vilce.

Rukūzes un Vilces upes krastos ir izveidojušies gleznaini smilšakmens atsegumi kuri atbilst Latvijā un ES aizsargājamam biotopam.

Lielākās ūdenskrātuves – Lielberķenes dzirnavezers (9 ha), Mūrmuižas ūdenskrātuve (13.2 ha), Vilces ūdenskrātuve (Siļķu ezers 12 ha).

Pagasta teritorijā atrodas Vilces dabas parks 144 ha platībā (dibināts 2004.gadā), iekļauts ES aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000.

Parku apsaimnieko VAS ”Latvijas Valsts meži” un Vilces pagasta pārvalde.

Galvenās dabas parka teritorijas vērtības :

Dabas parka reljefs un augsne
Aizsargājami biotopi – nogāžu un gravu meži, upju straujteces, smilšakmens atsegumi, pārmitri platlapju meži, mēreni mitrās pļavas.
Aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas.
Vilces muiža ar parks un Vilces pilskalns.
Zaķu pļava – tūristu iecienīta vieta.

Pagastā atrodas lielas smilts un grants atradnes, kuras tiek rūpnieciski izmantotas. Apsaimniekotājs – SIA Igate.

Izglītība un kultūra

Vilces pamatskola, sākumskola un bērnudārzs, sporta halle.

Vilces pagasta bibliotēkas – Vilcē un Ziedkalnē. Bibliotēkā ir pieejamas grāmatas, dažādi laikraksti un žurnāli, kā arī datori ar interneta pieslēgumu.

Vilces Tautas nams ( ≈ 300 vietas), kurā darbojās amatierteātris, jauktais koris „Vilce”, sieviešu vokālais ansamblis „Vakarvējš”, jauniešu deju kolektīvs „Vilciņš”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Medaga”, senioru deju kolektīvs „Vecie Vilki”.

Biedrības "Vilces attīstības centrs" izveidots „Sadzīves pakalpojumu centrs", kur iespējams izmazgāt, izžāvēt un gludināt veļu, saņemt friziera pakalpojumus.

Veselības aprūpe

Vilces ciemata centrā atrodas doktorāts - Ineses Pemperes ģimenes ārsta prakse. Ziedkalnē - feldšera punkts.

Valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle “Ziedkalne” saviem klientiem - pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (pirmās un otrās grupas invalīdiem) sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Kapsētas

Vilces, Skambiņu, Vaiteņu un Sila kapi.

Kultūras un dabas pieminekļi.

Valsts nozīmes arhioloģiskie pieminekļi:·
Vilces muižas apbūve – pils, kalte, klēts, smēde, parks;
Vilces pilskalns (dabas parka teritorijā);
Mūrmuižas un Vilces parka senkapi;
Zviedru kapi, kuri ir liecinieki par Mūrmuižas kauju 1705.g. 16.jūlija Ziemeļu kara laikā.
Sila kalns jeb Augstais kalns – pilskalns (pie Sila kapiem) (augstums 20 m);
Berķenes muižas kungu māja (Privātīpašums);
Berķenes ūdensdzirnavas Lielberķenē;
Mūrmuižas dzirnavas.
Blankenfeldes muižas apbūve – kungu māja, dārza rīku mājiņa, kalpu māja ar caurbrauktuvi, muižas brūzis un stallis (zvanu muzejs), vēja krogs, parks (Privātīpašums).

Vēsture

Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmeta (5.- 9.gs.), kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīves vieta – Vilces pilskalns.Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgaļu Silenes novada. Silene pirmo reizi tiek minēta 1254.gadā.

Vilces vārds pirmo reizi minēts 1426.gadā. Vietas nosaukums saistās ar Vilces upi, kura tek cauri Vilces pagasta teritorijai.

Vārds VILCE nozīmē – vilcēja, tas ir straume, kas novelk mitrumu no tīrumiem.

1462.g. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemi starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja Klausam fon Medemam.

1590.g. tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā iesaukta par Mūrmuižu.

Ap 1658.g. uzcelta Blankenfeldes muiža.

Ap 1750 – 1760. g. Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā tika uzcelta Vilces muižas kungu māja, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Francs fon Hāns.

1822.g. izveidojās Vilces pagasts kā administratīva vienība.

1893.g. četri mazi pagasti – Vilces, Blankenfelde, Mūrmuiža un Platone apvienojās vienā - Vilces pagastā.

1935.g. Vilces pagasta platība bija 8670 ha.

1945.g. pagastā izveidoja Vilces un Ausmas ciemu.

1951.g. Vilces ciemam pievienoja daļu Berķenes ciema.

1956. g. – pievieno daļu Ausmas un Augstkalnes ciema.

1963.g. Vilces ciemu pievieno Ausmas ciemam.

1974. un 1977.g. Ausmas ciemam pievieno daļu Zaļenieku ciema.

1989.g. Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu.

1990.g. atjaunoja par Vilces pagastu.

Adminstratīvi teritoriālās pārkārtošanas laikā Vilces pagastā tika iekļautas daļas no Augstkalnes, Lielplatones un Zaļeniekiem.

Novadnieki