Vijolīšu dzimta
Vijolīšu dzimta (Violaceae). Lakstaugu, puskrūmu, krūmu, retāk koku dzimta. Raksturīgas veselas lapas ar pielapēm. Kauslapas, vainaglapas un putekšņlapas pa 5. Auglis - parasti pogaļa (reti oga). Galvenokārt tropu un subtropu klimata joslā sastopamas sugas. Zināmas ap 830 sugas. Plašāko ģinti (ap 450-500 sugas) veido vijolītes. No savvaļas sugām izveidots ļoti daudz kultūršķirņu.
Latvijā 17 vijolīšu sugas. Atskaitot 4-5 retās sugas, pārējās vijolītes ir diezgan biežas mežos, pļavās un krūmājos.
www.latvijasdaba.lv
Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints. Sugu skaits ģintī variē no 525 līdz 600. Lielākā daļa no sugām sastopamas Ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Populāri dekoratīvie augi. Vijolītes var būt gan daudzgadīgi augi, gan viengadīgi augi. Vairums no sugām ir lakstaugi, dažas ir arī krūmi.
Latvijā ir sastopamas 17 vijolīšu sugas:
- augstā vijolīte (V. elatior),
- brīnumainā vijolīte (V. mirabilis),
- dūkstu vijolīte (V. uliginosa),
- dumbrāja vijolīte (V. persicifolia),
- jūrmalas vijolīte (V. littoralis),
- kalnu vijolīte (V. montana),
- meža vijolīte (V. reichenbachiana),
- pakalnu vijolīte (V. collina),
- pūkainā vijolīte (V. hirta),
- purva vijolīte (V. palustris),
- Rivina vijolīte (V. riviniana),
- smaržīgā vijolīte (V. odorata),
- smiltāja vijolīte (V. rupestris),
- sūnāja vijolīte (V. epipsila),
- suņu vijolīte (V. canina),
- tīruma vijolīte (V. arvensis),
- trejkrāsu vijolīte (V. tricolor).
Vijolīšu dzimtā Latvijā ietilpst lakstaugi ar nekārtniem ziediem. No vijolītēm (Viola) Latvijā atrasti 16 taksoni.
Ne bieži lapkoku un jauktos mežos, parasti kaļķainās augsnēs sastop brīnumaino vijolīti (Viola mirabilis) – 6 - 30 cm garu augu, kuram pavasarī attīstās lapu rozete, bet stublājs izaug vēlāk vasarā. Lapu kāti un stublājs ar 1 matiņu rindu. Lapas gandrīz apaļas, ar nierveidīgu pamatu. Apakšējo lapu žāklēs, līdz 12 cm garos kātos gaiši zili violeti smaržīgi ziedi. Uz stublāja augšējo lapu žāklēs veidojas nesmaržīgi kleistogami ziedi uz īsiem kātiem. Zied V, VI.
Dārzos kultivē un pāriet savvaļā smaržīgā vijolīte (Viola odorata) – daudzgadīgs, 2,5 - 15 cm garš augs. Stublājs un lapu kāti visapkārt ar matiņiem. Ziedi tumši, reti gaiši violeti, smaržīgi. Zied IV, V. Sastop pļavās, krūmājos, lapkoku mežos, dārzu nomalēs.
Ar dzelteniem un dzeltenziliem ziediem zied tīruma vijolīte (Viola arvensis), trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor) un jūrmalas vijolīte (Viola littoralis).
Tīruma un trejkrāsu vijolīte sastopama tīrumos, dārzos, ceļmalās, nezālienēs, sausās pļavās, mežu klajumos. Tie ir viengadīgi vai divgadīgi augi ar stāvu vai pacilu, līdz 40 cm garu, vienkāršu vai zarainu stublāju. Ziedi garos kātos. Trejkrāsu vijolītei vainags garāks nekā kauss, bet abas augšējās vainaglapas spilgti violeti zilas, zieda sānos bālganas, dzeltenīgas vai pelēkas. Apakšējā vainaglapa pie pamata dzeltena.
Tīruma vijolītei vainags mazliet garāks, tikpat garš vai īsāks par kausu. Vainaglapas gaiši dzeltenas, augšējās gaišākas vai mazliet violetas. Zied visu vasaru.
Baltijas jūras kāpās un Rīgas jūras līča dienviddaļā kāpu mežos reti sastopama jūrmalas vijolīte ar lielākiem ziediem.
Mitrās un purvainās vietās aug sūnāja vijolīte (Viola epipsila) un purva vijolīte (Viola palustris). Tām stublājs neveidojas, ir tikai rozetes lapas un ziedi. Sūnāja vijolītei lapu apakšpuse ar matiņiem, bet zieda piesis parasti saliecies. Purva vijolītei lapas ir kailas, bet zieda piesis taisns.
Valsts aizsardzībā ir retās augstā (Viola elatior) un dumbrāja (Viola persicifolia) vijolīte.
latvijas.daba.lv
