Vijolītes (Viola)
VIJOLĪŠU DZIMTA (VIOLACEAE)
Vijolīšu dzimta (Violaceae). Lakstaugu, puskrūmu, krūmu, retāk koku dzimta. Raksturīgas veselas lapas ar pielapēm. Kauslapas, vainaglapas un putekšņlapas pa 5. Auglis - parasti pogaļa (reti oga). Galvenokārt tropu un subtropu klimata joslā sastopamas sugas. Zināmas ap 830 sugas. Plašāko ģinti (ap 450-500 sugas) veido vijolītes. No savvaļas sugām izveidots ļoti daudz kultūršķirņu.
Latvijā 17 vijolīšu sugas. Atskaitot 4-5 retās sugas, pārējās vijolītes ir diezgan biežas mežos, pļavās un krūmājos.
www.latvijasdaba.lv
Vijolītes (Viola)
Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints. Sugu skaits ģintī svārstās no 525 līdz 600. Lielākā daļa no sugām sastopamas Ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Izplatīti krāšņumaugi. Vijolītes var būt gan daudzgadīgi augi, gan viengadīgi augi. Vairums no sugām ir lakstaugi, dažas ir arī krūmi.
Latvijā ir sastopamas 17 vijolīšu sugas:
- augstā vijolīte (V. elatior),
- brīnumainā vijolīte (V. mirabilis),
- dūkstu vijolīte (V. uliginosa),
- dumbrāja vijolīte (V. persicifolia),
- jūrmalas vijolīte (V. littoralis),
- kalnu vijolīte (V. montana),
- meža vijolīte (V. reichenbachiana),
- pakalnu vijolīte (V. collina),
- pūkainā vijolīte (V. hirta),
- purva vijolīte (V. palustris),
- Rivina vijolīte (V. riviniana),
- smaržīgā vijolīte (V. odorata),
- smiltāja vijolīte (V. rupestris),
- sūnāja vijolīte (V. epipsila),
- suņu vijolīte (V. canina),
- tīruma vijolīte (V. arvensis),
- trejkrāsu vijolīte (V. tricolor).