Viesīte

Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā. Tās kopējā platība ir 2,3 km2 un iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 1500. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā (neskaitot republikas nozīmes pilsētas Jēkabpili un Daugavpili, kas abas Sēlijā atrodas daļēji). Mazpilsēta atrodas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī. Reljefs pilsētā izteikti paugurains. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers.

Āžu krogs, kas ir apdzīvotas vietas izveidošanās sākums, pirmoreiz minēts 1634. gadā. Nozīmīgu lomu apdzīvotās vietas attīstībā deva Viesītes šaursliežu dzelzceļš, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Tā pastāvēšanas laikā miests strauji attīstījās – te atradās dzelzceļa depo un vairākas sabiedriskas iestādes. Pilsētas tiesības Āžu miestam piešķirtas 1928. gadā.

Mūsdienās Viesīte ir neliela mazpilsēta, galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir pakalpojumu sfērā. Gar Viesīti iet reģionālais autoceļš P75, attālums līdz Jēkabpilij ir 30 km, līdz Rīgai – 143 km, līdz Lietuvas robežai 31 km.

Vēsture

Eķengrāves muiža vēstures avotos minēta no 16. gadsimta, kad uz tās zemes Jaunjelgavas, Jēkabpils, Aknīstes un Neretas ceļa krustojumā atradās Āžu krogs. Ap 1890. gadu pie kroga izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kuru dēvēja par Eķengrāves Āžu miestu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Eķengrāvi ieņēma Vācijas karaspēks, kas 1916. gadā frontes apgādei uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, pa kuru pārvadāja kara materiālus.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 14. oktobrī pie Valeskalniņa notika 3. Jelgavas pulka bataljona (bijušā Augškurzemes partizānu pulka) karavīru vienības kauja ar Bermonta armijas izlūku vienību.

1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un pēc diviem gadiem tam piešķīra pilsētas tiesības. 1920.–1930. gados Viesīte kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt Daudzevā, Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Ir saglabājušās dažas no stacijas ēkam, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs. 1935. gada 11. augustā Valeskalniņā atklāja pēc Vilhelma Treija meta izkalto Viesītes Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Brīvība, tautas dzīvība”. 1937.–1939. gadā netālu tika uzbūvēta Viesītes luterāņu baznīca. Pēc Otrā pasaules kara Viesītes Brīvības piemineklim priekšā uzcēla Sarkanās armijas Brāļu kapu pieminekli.

Ģeogrāfija

Viesīte atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Sēlijas kultūrvēsturiskā novada vidienē. Fizioģeogrāfiski tā izveidojusies Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa centrālajā daļā (saukts arī par Viesītes morēnu valni). Pēc ainavu iedalījuma pilsēta atrodas mežāru morēnas paugurainē. Ziemeļaustrumos no Pilsētas motokrosa trases 500 m aiz pilsētas robežas atrodas viens no augstākajiem paugurvaļņa punktiem Stampānu kalns (141 m). Viesītes rietumu daļā stiepjas ģeoloģisks veidojumas Valeskalniņš, veidojies ap 2. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tas ir vienīgais oss Sēlijas paugurvalnī. Kopumā reljefs visā pilsētā izteikti paugurains, tā dēļ veidojies haotisks vēsturiskais ielu tīkls un neregulāra apbūve. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers. Tā platība 1,5 ha. Gar ezera dienvidu krastu ierīkota labiekārtota pastaigu taka, kas ved uz Mīlestības saliņu – brīvdabas estrādi. Takā iespējams iepazīt dumbrāja dabu un vērot putnus. Ezera krastā izveidota atpūtas vieta un āra trenažieri.

Viesītes pilsētas platība ir 2,3 km². Lielākās dabas platības veido dumbrājs ap Mazo ezeru un Riekstu kalns pilsētas austrumos. Lielu daļu pilsētas veido vēsturiskā koka un mūra mazstāvu apbūve. Ziemeļu daļā sastopamas savrupmājas, bet dienvidaustrumu daļā padomju laika apbūve, kas radusies kā PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna) un arodskolas rajons.

Administratīvi no visām pusēm to ieskauj Viesītes pagasts. Pilsēta atrodas pie autoceļa P75 Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta), ziemeļu-dienvidu virzienā cauri centram iet valsts vietējās nozīmes ceļš V956 Daudzeva–Viesīte–Apserde. Vēsturiski šo ceļu krustojumam ir bijusi nozīmīga loma apdzīvotas vietas attīstībā, taču mūsdienās pilsētas ģeogrāfiskais novietojums un ceļu stāvoklis ir ekonomiski neizdevīgs. Pilsētai nav tieša labas kvalitātes autoceļu savienojuma ar Rīgu. Lielākoties līdz Rīgai iedzīvotāji dodas caur Neretu. Kopumā satiksmes plūsma un tranzītkravu apjomi pilsētā ir nelieli.

Tūrisms

Aktīvā tūrisma sezona Viesītē ir no aprīļa līdz oktobrim. Galvenais tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir muzejs "Sēlija", kura pārziņā atrodas arī Amatniecības centrs un Viesītes tūrisma informācijas punkts. Tūristiem pilsētā pieejamas gan pastaigu ekskursijas gida pavadībā, gan braucieni ar elektrobānīti – tūristu vilcieniņu. Galvenie apskates objekti ir muzeja "Sēlija" nodaļas Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola, Viesītes Kultūras pils un Mīlestības taka. Viesītes Kultūras pils kā platības ziņā lielākā Sēlijas kultūras celtne piesaista dažādus māksliniekus. Ēkai ir liels potenciāls kultūras tūrisma jomā, taču to kavē pilsētas zemā ekonomiskā aktivitāte un vāja Latvijas reģionālā politika. Tūristus visvairāk piesaista pilsētas vēsturiskais centrs ar līkumainajām ielām un vēsturisko mazstāvu apbūvi, kā arī paugurainais reljefs.

Pilsētā darbojas kafejnīca, ēdnīca, 3 pārtikas veikali. Naktsmītnes pieejamas bijušās arodvidusskolas dienesta viesnīcā un viesu namā tiešā pilsētas tuvumā. Pilsētā 4 vietās pieejams bezmaksas WiFi. Tūrisma informācijas punktā un Amatniecības centrā iegādājami suvenīri, vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tūrisma informācijas punkts sniedz noderīgas ziņas par iespējām ceļotājiem gan tuvākajā apkārtnē, gan visā Sēlijā kopumā.

Kultūra

Galvenā kultūras iestāde pilsētā ir Viesītes Kultūras pils. Tas ir lielākais Latvijas lauku kultūras nams – ēkas kopējā platība 5824m2, koncertzāles skatuves izmēri 154 m2. Ēkā atrodas koncertzāle ar 350 skatītāju vietām, deju zāle, tradīciju zāle, kino un konferenču zāle un izstāžu zāle. Vērienīgo ēku izmanto arī dažādas pašvaldības iestādes, Viesītes Sporta klubs un daži komersanti. Kultūras pils ir nozīmīga pulcēšanās vieta visas Sēlijas mērogā – te ir notikuši 4 Sēlijas kongresi, vairāku gadu garumā notika zinātniskā konference "Buclera lasījumi", Sēlijas skolēnu zinātnisko darbu lasījumi "Paula Stradiņa lasījumi" un citi sēļiem nozīmīgi sarīkojumi. Akadēmiķis Jānis Stradiņš savās publikācijās vairākkārt šo celtni nodēvējis par sēļu vai Sēlijas pili kā visa novada garīgo centru. Ikdienā te notiek dažādi koncerti, vietējo pašdarbības kolektīvu priekšnesumi un svinīgas pieņemšanas tradīciju zālē. Kino un konferenču zālē regulāri tiek demonstrētas jaunākās latviešu filmas.

Līdz šaursliežu dzelzceļa slēgšanai pilsētā darbojās arī dzelzceļnieku klubs, kuram bija plaša kultūras un sporta dzīve. Dzelzceļniekiem bija sava futbola un volejbola komanda, apgaismota slidotava un treniņi svarcelšanā. Klubā darbojās dzelzceļnieku pūtēju orķestris, sieviešu vokālais ansamblis, depo estrādes orķestris, dramatiskais pulciņš, vīru koris. Ar dzelzceļa depo pašdarbnieku vēsturi var iepazīties muzejā "Sēlija".

Reliģija

21. gadsimta otrajā desmitgadē pilsētas teritorijā darbojas trīs kristiešu draudzes: Viesītes Evaņģēliski luteriskā draudze, Viesītes baptistu draudze un Viesītes katoļu draudze. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā pastāvēja arī Septītās dienas adventistu lūgšanu nams un sinagoga. Ebreju sinagoga sākotnēji iekārtota vienkāršā koka ēkā. Īsi pirms Otrā pasaules kara uzcelta jauna ēka, ko karā vācieši uzspridzina. Atradusies vietā, kur vēlāk padomju laikā uzcelta Viesītes pirts Lapu ielā 5. Kā rāda tautas skaitīšanas dati, 1925. gadā lielākā daļa miesta iedzīvotāju bija luterāņi.
lv.wikipedia.org