Vidējā ceļteka (Plantago media)
Vidējā ceļteka aug mēreni mitrās pļavās un atmatās, ļoti raksturīga suga ganībās, kur ganīšanas rezultātā veidojas īpaši zems zelmenis. Vidējās ceļtekas lapas ir rozetē, divreiz platākas nekā garas, apmatotas, pieplakušas zemei. Lapām 5-7 lokveidīgas dzīslas. Ziedi rožaini līdz balti blīvā vārpā līdz 40 cm gara ziedneša galā. Putekšņlapu kātiņi gari, ievērojami pārsniedz vainagu. Latvijā bez vidējās ceļtekas bieži sastopamas vēl 2 sugas – lielā un šaurlapu ceļteka. Kā ārstniecības līdzekli pret daudzām kaitēm izmanto lielo ceļteku, literatūrā atrodamas ziņas arī par abu pārējo sugu ārstnieciskajām īpašībām. Aug sausās un mēreni mitrās pļavās. Latvijā bieži sastopama.
(http://www.ldf.lv/upload_file/29124/DAP-Iepazisim_Plavas-DEMO.pdf)
Vidējā ceļteka (Plantago media) ir daudzgadīgs, neliels līdz vidējs (ga 15-40 cm) ceļteku dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, plati lancetiskas, apmēram divreiz platākas nekā garas (ga 4-16 cm, pl 2-7 cm), apmatotas. Lapām 5-7 lokveidīgas dzīslas, mala gluda, gals īsi smails, pamats ķīļveidīgs, sašaurināts īsā un platā kātā. Ziedi blīvā (ga 2-4 cm) vārpā stāva vai pie paša pamata lokveidīgi pacila, gara (līdz 40 cm) ziedneša galā. Arī ziednesis klāts ar gaišiem, piegulošiem matiņiem. Kauslapas strupas, ar gaišāku apmali. Vainaglapas blāvi sārtas līdz baltas. Putekšņlapu kātiņi manāmi pārsniedz vainagu. Auglis - eliptiska pogaļa. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība: Plaši Eirāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas pļavās, atmatās, krūmājos, mītņu tuvumā.
(www.latvijasdaba.lv)
Ceļteku dzimta (Plantaginaceae)
Ceļteku dzimtā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, kuru lapas ir rozetē, retāk stublāji ir ar lapām. Ziedi sīki, kārtni, divdzimumu vai viendzimuma galviņ- vai vārpveidīgās ziedkopās. Augļi pogaļas.
No ceļtekām (Plantago) bieži pagalmos, uz ceļiem un tīrumos aug lielā ceļteka (Plantago major). Tas ir augs ar plati olveidīgu lapu rozeti un vairākiem, 5 - 40 cm gariem ziednešiem, kuru galos ziedi veido 1 - 15 (20) cm garu cilindrisku, vairāk vai mazāk blīvu vārpu. Zied no VI-X.
Pļavās un ceļmalās bieži sastopama arī vidējā ceļteka (Plantago media) – augs ar plati lancetisku lapu rozeti un vienu vai vairākiem 20 - 40 cm gariem ziednešiem, kuru galos ziedi veido 2 - 4 cm garu vārpu. Ziedi sudrabaini balti. Zied VI, VII.
Pļavās, norās, ceļmalās un tīrumos kā nezāle sastopama šaurtlapu ceļteka (Plantago lanceolata). Auga rozetes lapas lancetiskas, ziedneši 15 - 40 cm gari, ziedi to galos veido 1 - 2,5 cm garas vārpas. Ziedi gaiši brūni. Zied no VI-X.
Valsts aizsardzībā ir jūrmalas ceļteka (Plantago maritima) – augs ar šauri lineārām rozetes lapām un 15 - 45 cm gariem ziednešiem, kuru galos ziedi veido 5 - 8 cm garu vārpu. Atrasta tikai Rīgas jūras līča austrumu piekrastē un Liepājas rajonā Baltijas jūras piekrastes pļavās.
latvijas.daba.lv
