Vidriži
Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā. Izvietojusies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P9 2 km no pagasta centra Gravām, 20 km no novada centra Limbažiem un 66 km no Rīgas. Vidrižos atrodas sporta un kultūras centrs "Vidriži", Latvijas pasta nodaļa, ambulance, aptieka, pamatskola, viesu nami, bibliotēka, divi veikali – "Vidriži" un "Pagrabiņš".
Vidriži | |
Vidējciems | |
Valsts | Latvija |
Novads | Limbažu novads |
Pagasts | Vidrižu pagasts |
Pirmoreiz minēti | 1277 |
Platība | 0,438 km2 |
Augstums | 60 m |
Iedzīvotāji (2021) | 279 |
Pasta nodaļa | LV-4013 Vidriži |
Vēsture
Vidriži kā līvu ciems Vitisele reizi pieminēti Indriķa hronikas tekstā par 1225. gada notikumiem, kad te sprediķojis Romas pāvesta legāts Modenas Viļums. Vitiseles ciems un draudze (latīņu: willa et parochia Vitesile) minēta arī citos 13. gadsimta pirmās puses dokumentos. 1277. gadā Rīgas arhibīskaps Johans izlēņoja Vidrižu (Vidersele), Mukurmuižas (Morikas) un Kaugažu ciemus savam māsasvīram Johanam no Lūnes (Johann de Lune). Šis vietas apdzīvotību šajā laikā apliecina senkapi pie Unkšām un Laļļiem, vēlāk – dzelzs laikmeta lībiešu senlietu atradumi Vidrižos un Kaniņu pilskalns uz ziemeļiem no Vidrižiem.
Zviedru Vidzemes arklu revīzijas materiālos un kartēs minēts Vetišciems (Wettesche Cehm, Wettisch Dorf), kas atradies uz dienvidiem no Vidrižiem, kur šo ciemu iezīmē tādi mājvārdi kā Ausiņi, Unkšas, Laļļi, kas 17. gadsimta sākumā atradušies starp Ķīšupi un Virsupi.
Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Vidrižu muižas (Widdrisch) centra. Muiža ilgstoši piederēja Budbergu dzimtai (1726–1920), viņu dzimtas kapliča ar vārtiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, muižas fasādes un kapličas ciļņi – mākslas pieminekļi. Agrākajā Vidrižu muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola.
lv.wikipedia.org