Ventspils Brīvosta

Ventspils Brīvosta ir jūras osta, kura atrodas Baltijas jūras Austrumu piekrastē (57° 24' N, 21° 32' E), Ventspilī, Latvijas Republikā. Dziļūdens osta, kura neaizsalst visa gada garumā.

Pēc pārkrauto kravu apjoma Ventspils brīvosta ir viena no vadošajām ostām Baltijas jūrā un lielākā osta Latvijā, atrodoties vadošo Eiropas ostu sarakta pirmajā divdesmitniekā. 1998. gadā tika pabeigta ostas akvatorijas padziļināšana, sasniedzot maksimālo dziļumu 17,5 m šķidro kravu rajonā, tādējādi nodrošinot iespēju apkalpot “Aframax” tipa tankkuģus ar kravnesību līdz 150 000 DWT. Beram un ģenerālkravu rajonā maksimālais dziļums ir 15,5 m, kas nodrošina iespēju apkalpot “Panamax” tipa kuģus ar kravnesību līdz 75 000 DWT.

Kopš 1997. gada Ventspils brīvosta ir brīvā ekonomiskā zona, kas dod iespēju uzņēmumiem iegūt ievērojamus nodokļu atvieglojumus un tādējādi rada labvēlīgu vidi investīcijām.

Ostas kopējā teritorija sasniedz 2623,9 ha, un tajā ir izvietojušies gan ar ostas darbību saistītu, gan arī daudz dažādu rūpniecisko-industriālo uzņēmumu. Ostas termināļos tiek pārkrautas tādas kravas kā naftas produkti, jēlnafta, šķidrie ķīmiskie produkti, ogles, dažādi metāli, minerālmēsli, kokmateriāli, graudaugi, sulu koncentrāti, konteineri un dažādas ģenerālās kravas.

Kopš 2000. gada osta aktīvi ir iesaistījusies konteineru un prāmju satiksmes attīstīšanā. Tā rezultātā šodien regulāru konteineru pārvadāšanu no Ventspils uz Lielbritāniju nodrošina Geest North Sea Line. Šodienas Ventspils osta pateicoties uzņēmuma Scandlines stratēģiskajam lēmumam ir izveidojusies par centru prāmju pārvadājumu tirgū ar savienojumiem uz Zviedriju, Vāciju un Igauniju.
lv.wikipedia.org

Jau kopš sendienām Ventspils sava izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un neaizsalstošās ostas dēļ ir bijusi svarīgs austrumu – rietumu tirdzniecības koridors. 13. gs. Baltijas jūras reģionā ieradās vācu krustneši, kas vienu no saviem cietokšņiem uzcēla pie Ventas grīvas. Tika uzcelta pirmā primitīvā kuģu piestātne tirdzniecības kuģu vajadzībām, un pie pils aizsāka attīstīties Ventspils pilsēta. Nākamajos gadsimtos sekoja Ventspils uzplaukums. Ventspils kļuva par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības - Hanzas locekli, bet 17.gs. tā bija vadošā osta un manufaktūru centrs Kurzemes hercogistē. Tieši šo, hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642-1682), uzskata par Ventspils lielāko uzplaukumu. Diemžēl, hercoga pēcteči nedarbojās tik aktīvi, un kopš 1682. gada iepriekš rosīgā ostas darbība pamira. 1795.gadā Kurzemes hercogiste tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, un Ventspils sāka atgūt agrāko stratēģiski svarīga transporta centra statusu. Krievijas preču imports un eksports uz Rietumeiropas valstīm strauji pieauga un, tā kā ziemā vairums Krievijas ostu Baltijas jūrā gandrīz uz pusgadu aizsala, aizvien lielāka uzmanība tika veltīta neaizsalstošajai Ventspils ostai.
 
 19.gs. beigās ostā izvērsās līdz tam laikam nepieredzēta apjoma celtniecība – izbūvēja jaunas piestātnes, molus, noliktavas un pagrabus, jaudīgu ar japāņu iekārtām aprīkotu elevatoru ar graudu kalti, kam nebija līdzīgu visā pasaulē. 20.gs. pašā sākumā pabeidza dzelzceļa līnijas Maskava-Ventspils būvniecību, kas savienoja Ventspili ar kopīgo Krievijas dzelzceļa tīklu. Tā 1912. gadā kravu apgrozījums Ventspilī jau ir krietni lielāks nekā Liepājā, bet šo attīstību pārtrauc Pasaules karš.

 Latvijas brīvvalsts laikā Ventspils osta savu nozīmi zaudē, tā nīkuļo. Te dominē kokmateriālu kravu apstrāde, bet pēc darbu mehanizācijas pakāpes tā joprojām atpaliek no pirmskara ostas darba raitā ritma. Pilsēta un osta ievērojami cieš arī Otrā pasaules kara laikā.

 Piecdesmitajos gados Ventspils osta attīstās, pakāpeniski nodalot specifiskus darbības veidus un ierīkojot atbilstošu apstrādes rūpniecību (Zvejas osta un zivju pārstrādes kombināts, valsts robežsardze, koksnes apstrāde un eksports, u. c.). Tiek veidota vienota pilsētas un ostas infrastruktūra (ielu un pievadceļu tīkli, droša elektroapgāde, noliktavu un kravu bāzes). Šajā laikā tiek izstrādāti arī Ventspils ostas jaunās attīstības plāni un tiek veikti projektēšanas darbi. Tiek nolemts attīstīt Ventspili par vadošo PSRS naftas, ķīmisko un citu produktu eksporta un pārstrādes centru. Kopš sešdesmitajiem gadiem Ventspils atkal kļūst par ļoti nozīmīgu tranzīta centru.
portofventspils.lv

Neaizsalstošā Ventspils osta ir viena no vadošajām ES dziļūdens ostām Baltijas jūras austrumu piekrastē. Atbilstoši klientu importa un eksporta mērķiem — galvenokārt ES, NVS un Āzijas reģionos — mēs radām multimodālu transporta risinājumu infrastruktūru ātrai un kvalitatīvai pārvadājumu apkalpošanai.

Ventspils — izdevīgs savienojums transporta plūsmā starp ES un NVS valstīm

Ventspils atrodas Eiropas TEN-T transporta tīklā un vēsturiski kalpo par stratēģisku Krievijas un NVS valstu eksporta preču tranzīta mezglu ķimikāliju, kālija sāls, akmeņogļu, graudu, ģenerālkravu, ro-ro un citu kravu pārvadājumiem. Šodien Ventspils ir multimodāla osta jebkurai kravai ar ~30 miljonu tonnu ikgadēju kravu apgrozījumu un pievilcīgākajām ostas maksām Baltijā. Neaizsalstošās ostas tehniskie parametri ļauj mums visu gadu apkalpot lielākos Baltijas jūrā ienākošos kuģus.

Ostas tehniskie parametri

www.portofventspils.lv