Veimuta priede (Pinus strobus)

Veimuta priede (Pinus strobus)

Pirmā lieluma koks ar slaidu stumbru un nokareniem čiekuriem, kas līdzīgi egļu čiekuriem. Savvaļā aug Ziemeļamerikas kalnos, Latvijā cieš no rūsas sēnēm.

Priede (Pinus sylvestris L.)

Pazīstamas 105 līdz 125 priežu sugas, kas aug Ziemeļu puslodē līdz pat polārajam lokam. Siltāka klimata joslās tās aug kalnos, bet mērenā un aukstā klimatā veido plašus mežus. Latvijā vienīgā savvaļas priežu suga ir parastā priede (Pinus sylvestris L.), kas ir ļoti plaši izplatīta un aizņem 38% mežu kopplatības. Latvijā introducētas vēl vismaz 13 priežu sugas.

Priedi (Pinus sylvestris L.) raksturo taisns, slaids stumbrs un spēcīga sakņu sistēma. Tā sastāv no garas mietsaknes ar sānsaknēm, kas nodrošina izturību pret vēju. Parastās priedes mūža ilgums ir no 200 līdz pat 500 gadu. Un tā var sasniegt līdz pat 40 metru augstumu.

Skuju garums ir no 3 līdz 7 centimetriem. Skujas ir zilganzaļā krāsā un aug pa divām uz īsvasas. Skujas pie koka paliek 2-3 gadus.

Miza koka apakšdaļā ir kreve pelēkbrūnā krāsā, bet augšdaļā tā ir gluda, sarkanbrūnā krāsā.

Priede zied maija beigās- jūnija sākumā. Pēc ziedēšanas izveidojas čiekura aizmetnis, kas sāk augt nākošajā gadā un jūlijā izveidojas par nobriedušu čiekuru zaļā krāsā, kas oktobrī nobrūnē. Sēklas nogatavojās novembrī un izbirst nākamā gada aprīlī – jūnijā, t.i. trešajā gadā pēc ziedēšanas. Katrai sēklai ir lidspārniņš un tās izplatās ar vēja palīdzību.

Priede augot katru gadu veido vienu zaru mieturi, tāpēc jaunajām priedēm pēc to skaita var noteikt vecumu.
darznica.lv