Vecdoles pilsdrupas
Vecdoles pils bija Rīgas bīskapa vasaļa pils.
Vecdole (Alt-Dahlen) pirmoreiz minēta 1226. gada 23. maijā Daugavgrīvas klosterī sastādītā dokumentā, ar kuru pāvesta legāts Modenas Viļums atņēma tiesības uz Doles pili bruņiniekam Dolenes Johannesam (Johannes de Dolen), jo viņš patvaļīgi un atkārtoti rīkojis karagājienus uz Viriju (Igaunijā), kas tajā laikā jau piederējusi pāvesta misijas valstij. Pēc šī akta Johannesa īpašumi Doles salā līdz ar visām tiesībām pārgāja Rīgas pilsētai.
Pils celta pašā Daugavas krastā, līdzenā vietā, kas paceļas aptuveni 6 m virs upes līmeņa.
1288. g. arhibīskaps Johans II no Fetas Doles pili atdāvināja Rīgas domkapitulam.
1255. gada 31. martā pāvests apstiprināja arhibīskapam tā valdījumus, to starpā arī Doles pili.
1297. g. karā sarp ordeni, Rīgas pilsētu, arhibīskapu un Johanu III, Rīgas pilsoņi izposta Rīgas pili. Savukārt
1298. g. ordenis atriebjas arhibīskapam un rīdziniekiem un izposta Vecdoles pili. 13./14.gs. mijā pils kādu laiku nokļuva Livonijas ordeņa rokās.
1318.g. 23. februārī pāvests Jānis XXII lika ordeņa mestram atdot Doli arhibīskapam. 14.gs. salas pretējā krastā pie Sausās Daugavas uzcēla Jauno Doles pili. Nopostīto Vecdoli vairs neatjaunoja.
1348. un 1355. g. Vecdoles pils pēdējo reizi dokumentos pieminēta, kad tā tiek nosaukta par pirmo Doles pili. Pēc šiem datiem tiek uzskatīts, ka tajā laikā bijusi jau uzcelta jaunā Doles pils pretējā salas pusē.
17. vai 18. gs. pilsdrupās tika ierīkots kaļķu ceplis, izmantojot pils mūra akmeņus.
1902. g. pilsdrupu plānu uzmērojis K.Lēviss of Menārs
No 1966. - 1968. gadam Vecdoles pils vietā notika arheoloģiskie izrakumi Māra Atgāža vadībā. Tagad redzamie mūri atklājās tikai pēc šo pētījumu laikā veiktajiem zemes darbiem. Pils veido 39,5 x 27 m lielu taisnstūri, kuru no visām pusēm aptver 1,2 - 1,3 m biezs mūris. Galvenā ieeja ar 3 m platu vārtu ailu atradusies pils dienvidaustrumu galā. Pils ziemeļu stūrī bijusi taisnstūrveida 5,0 x 4,5 m liela telpa vai torņveida ēka, kurai blakus pils ziemeļrietumu mūrī ierīkota otra - 0,8 plata ieeja.
Pils rietumu stūrī atradusies mūra dzīvojamā ēka ar pagrabu. Pagraba telpā izbūvēta hipokausta krāsns, kura kurināta no ārpuses un kalpojusi virs pagraba esošās telpas apsildīšanai. Otrajā būvperiodā pils ziemeļrietumu galā celts plānā kvadrātisks, 7,3 x 7 m liels izvirzījums - iespējams tornis.
20. gs. sākumā no Vecdoles pils mūra paliekām nekas vairs nebija saskatāms,to vietā bija tikai apauguši zemes vaļņi.
