Varakļānu novads

Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienota bijušā Madonas rajona Varakļānu pilsēta un Murmastienes un Varakļānu pagasti. Robežojas ar Madonas, Viļānu, Riebiņu un Krustpils novadiem. Novada centrs ir Varakļānu pilsēta. Lai gan Varakļānu novads atrodas Latgales kultūrvēsturiskajā novadā, tas ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā.

Varakļānu novads sastāv no Murmastienes, Varakļānu pagastiem un Varakļānu pilsētas. Pēc LĢIA datiem Varakļānu novada teritorijā atrodas 71 ciems (67 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciems ir daļēji izzuduši).

Varakļāni
Varakļāni ir pilsēta netālu no Latgales un Vidzemes vēsturiskās robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažavas kreisajā krastā pie autoceļa A12.

Murmastienes pagasts
Murmastienes pagasta centrs atrodas Murmastienē. Murmastienes pagastā atrodas 30 ciemi no tiem 1 vidējciems, 6 mazciemi un 23 skrajciemi. Neviens no ciemiem, izņemot pagasta centru Murmastieni, nav valsts adresu reģistrā.

Varakļānu pagasts
Varakļānu pagasta centrs atrodas Kokaros. Varakļānu pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 3 vidējciemi, 1 mazciems un 37 skrajciemi. Neviens no ciemiem, izņemot Kokarus un Stirnieni, nav iekļauts valsts adresu reģistrā.
lv.wikipedia.org
lv.wikipedia.org
lv.wikipedia.org

Varakļāni
44 km uz rietumiem no Rēzeknes atrodas samērā tipiska Latgales mazpilsēta Varakļāni.

Varakļānu pilsētas pirmssākumi attiecas uz 18.gadsimta otro pusi. Varakļānu nosaukums ir cēlies no Varkas apmetnes.

Varkas apmetne pirmo reizi pieminēta jau 1226. gada dokumentos. Vēstures avotos minēts, ka 1784.gadā Varakļāniem jau ir bijušas miesta tiesības, bet neapšaubāmi, ka tā veidošanās ir sākusies daudz agrāk, bet 1928.gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības un šeit sāk darboties vēlēta pilsētas valde ar valdes vecāko priekšgalā.

Vietā, kur tagad ir pilsēta, bijusi senču svētbirze ar svētnīcu. Tur dzīvojuši brīvību un darbu mīloši cilvēki, kuri mums atstājuši daudz skaistu teiku, leģendu un senu nostāstu par Varakļānu novadu.

Ja 1925. gadā Varakļānos dzīvoja 1356 ebreji, tad 1930. gadā vairs tikai 995. Tomēr no kopējā iedzīvotāju skaita tie veidoja vairākumu – apmēram 60%. Atzīmējams, ka 20. gados un 30. gadu sākumā iedzīvotāju skaita ziņā Varakļāni apsteidza tādas pilsētas kā Madona, Ogre un Viļāni, ieņemot 40. vietu starp Latvijas pilsētām un miestiem.

Varakļānu pilsētas ģerbonis
Varakļānu ģērbonī attēlota lapsa un trīs ceļi.
Lapsa ir viens no gudrākajiem un biežāk sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem Varakļānu novada mežos. Tā ir novada mežu bagātību uncilvēku asprātības simbols.
Trīs ceļi ģērbonī simbolizē trīs svarīgus lielceļus, kuri Varakļānos ienāk no Krustpils, Madonas un Rēzeknes puses.

Varakļānu pilsētas statistika
Dzīvo 2322 iedzīvotāji,
pilsētas platība 533,1ha (meži – 21,2ha, parks 20,6ha, l/s zeme 228,3ha),
pilsētā ir 63 uzņēmumi.
www.varaklani.lv

Varakļānu pagasta vēsture
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Stirnienes apkaime bija apdzīvota jau kopš vēlā dzelzs laikmeta – m.ē. 9. gs. 1483. g. hronikā minēts, ka Stirnen pieder grāfiem Borhiem. Citā hronikā lasāms, ka pirms 1710.-11. gada mēra epidēmijas, „kaķis no Stirnienes līdz Varakļāniem varēja aiziet pa māju žogiem.”
sloskans1893. g. 31.augustā Stirnienes pagasta Tiltagalā dzimis Boļeslavs Sloskāns – godināmais bīskaps, 20.gs. padomju terora moceklis un uzticamais Dieva kalps.

Ordinēts par priesteri 1917.g. Pēterpilī, 1926.g. Maskavā slepeni iesvētīts par bīskapu un iecelts par Moģiļevas un Minskas apustulisko virsadministratoru. 1927.g. nepatiesi apsūdzēts spiegošanā, turēts apcietinājumā 17 padomju cietumos, nežēlīgi mocīts un spīdzināts līdz 1933. gadam, kad apmainīts pret diviem padomju spiegiem un atgriezies Latvijā. Te darbojies Rīgas Garīgajā seminārā kā profesors un garīgais audzinātājs. II Pasaules kara laikā aizvests uz Vāciju, pēc kara atbrīvots un pārcēlies uz Beļģiju, kur uzņēmies jaundibinātā latviešu Garīgā semināra vadību. Palīdzējis iegūt izglītību arī daudziem trimdas laju studentiem. Viņa bīskapa devīze – Hostia pro fratribus – upuris par brāļiem.
www.varaklani.lv

Murmastienes pagasta vēsture

• Pēc leģendām vietas nosaukuma izcelsme varētu būt no “Mora mastiem”.
• Murmastienes vārda izcelsme varētu būt ap 1600 gadu, pirms Jāņa Bargā laikiem (P.Čevera pieņēmums, 1991. Rīgā).
• Pēc vēsturiskiem datiem (1695 – 1784) esam bijuši pie “mestečko Vorkļani”, ar foļvarkām-”Borhovym” un “Murmostovym”.
• “Vecākie dokumenti, kas saista Varku (Varakļānus) ar Borhu dzimtas vārdu ir no 1583. gada Rēzeknes apriņķa revīzijas. — Vēlākos gados radās muižas Borkova, Murmastīne, Atašīne” (Dzeive,1984. Nr.156). Šajā pašā numurā rakstīts, ka Miķelis Borhs (1755 – 1810) izveidoja Murmastienes muižu, vāciski-Murmelstein. Pēc M. Borha nāves (dzimis un miris Varakļānos, apb. Sv. Viktora kapellā) Murmastieni īpašumā saņēma vecākais dēls Kārlis (Karols), kuram tad bija tikai 13 gadi. Līdz K. B. pilngadībai saimniecību vadīja Mihaila Borha sieva Eleonora ar aizbildņu padomi. Pēc Kārļa nāves ar 1869. g. aktu Murmastieni mantoja Kārļa jaunākā meita Izabella Potocka, dz. Borha.
• No 1866. g. 19. II Latvijā administratīvi teritoriālā vienība pagasts; katra muiža skaitījās pagasts. Šajā gadā tika izdots likums par pagastu pašvaldību atbrīvošanu no muižas uzraudzības (TZ kal. 2001.).
• 1873. g. Barkavas un Murmastienes pagasti tika apvienoti un tā Barkavas pagasts kļuva par vienu no lielākajiem Inflantijā.
• 1916. gadā mūsu adrese bija “Russland, Vitebskoi guberņi, Režickova (Rēzeknes) ujezda, Varakļanskoi volosti”.
• 1945. g. tika nodibināta Barkavas pagasta Murmastienes ciema padome.
• Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu (1949) laikā Murmastienes novadam tika pievienotas dažas Barkavas un dažas Varakļānu pagasta sādžas, kuras uz 2008. gada augustu vairs nav pieņemts dēvēt ne par sādžām, ne ciemierm, bet tikai par apdzīvotām, vai neapdzīvotām vietām.
• No 1962. g. l8. XII esam Madonas rajonā.
• 1990.g. tika izveidota Murmastienes pagasta pašvaldība.

Kari un revolūcijas laiks nopostīja muižas ēkas, šodien murmastieniesi dzīvo un daļa arī strādā p./s.”Varakļāni” laikā uzceltajās ēkās; veikals-1957.g., te strādāja Kolosovi, ilgus gadus V.Tropiņa (Veipa), B. Miķelsone u.c. No 1994.g.30.03. šeit atvēra z/s “Lapiņas” veikalu “Sandra”. Šī ir pirmā māja Jaunatnes ielā 2. Jaunatnes ielā 4 (bijušajā ēdnīcas ēkā) atrodas otrais veikls- SIA “JGF” (2007).

Ielu nosaukumi Murmastienē radās sākoties māju celtniecībai. Viena no pirmajām – Jaunatnes iela ir visgarākā, var teikt arī-galvenā iela, kura nu jau vairākus gadus ved uz pagasta ēku (bijušais bērnu dārzs). Sendienās, vecākajai paaudzei šis bija ceļš uz Gaismas pili- skolu. Atmiņā ceļš saglabājies kā liepu aleja.

• Murmastienes centrālās – Jaunatnes ielas izskats pēdējā gada laikā ievērojami mainījies; nogriezti vecie koki, uzklāts jauns asfalts, ierīkots gājēju celiņš, iestādīti jauni apstādījumi.
• Ielas sākumā pie veikala “Sandra” uzcelta un atvērta jaunā telpa pasta nodaļai Murmastiene.
• Murmastienes skolai šogad aprit 100, tāpēc jāpiemin arī bijusī skola tieši Murmastienes centrā. No 1930.-1944. gadam apkārtnes bērni mācījās bijušajā muižas pārvaldnieka J. Dubicka mājā. Pārzines M.Jirgensones vadībā šī skola kļuva par īstu Gaismas pili. Nodegušās skolas vietā p./s. “Varakļāni” 1960.g. uzcēla klubu, tagad privatizēts- Z. Veipas īp.)

www.varaklani.lv