Vanagu vīķis (Vicia cracca)

Vanagu vīķis - Vicia cracca L.

Vanagu vīķis - angliski: tufted Vetch; vāciski: Vogel-Wicke; zviedru: kråkvicker; igauņu: harilik hiirehernes; lietuviešu: mėlynžiedis vikis; krievu: горошек мышиный

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-130 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar ļoganu, gulošu vai kāpelējošu stublāju. Stublājs klāts ar blīviem, piegulošiem matiņiem. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 10-30 lancetiskām (ga 1.5-2 cm, pl 0.2-0.5 cm) lapiņām. Lapas galā žuburaina vītne. Pielapes sīkas. Ziedi (ga ap 1 cm) zili vai sārti violeti, blīvā un šaurā ķekarā. Karoga plātnīte nadziņa garumā. Kauss kails, zvanveidīgs, ar 5 zobiņiem. Ziedu ķekars un lapa, kā žāklē atrodas ziedkopa, aptuveni vienāda garuma. Auglis - kaila, lancetiska (ga 1.5-2.5 cm) pāksts ar 4-8 sēklām, gatava tumšbrūna. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:
Mainīga izskata, plaši izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Sugas ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas pļavās, atmatās, krūmājos, mežmalās un dažādās nezālienēs.

Īpašas norādes:
Līdzīgs vairākiem citiem vīķiem, no kuriem atšķirams pēc šādām pazīmēm: ziedu ķekars blīvs (nevis skrajš). Stublājs ļogans, klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem (nevis kails vai klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem), karoga plātnīte nadziņa garumā (nevis divreiz īsāka vai divreiz garāka), lapa ziedu ķekara garumā (nevis manāmi īsāka vai manāmi garāka).
www.latvijasdaba.lv

Pie tauriņziežu (pupu) dzimtas pieder koki, krūmi, puskrūmi un lakstaugi ar plūksnaini vai staraini saliktām, retāk vienkāršām lapām. Ziedi nekārtni, tauriņveidīgi, ziedkopa galviņa, ķekars, čemurs, retāk ziedi pa vienam. Auglis pāksts. 70 % tauriņziežu simbiozē ar gumiņbaktērijām, kas saista slāpekli un izraisa gumiņu veidošanos uz šo augu saknēm.

No vīķu ģints Latvijā atrastas 17 sugas. No tām ļoti bieži ir sastopams vanagu vīķis (Vicia cracca) ar guļošu vai kāpelējošu, 30 - 120 cm garu stublāju, 5 - 15 cm garām lapām ar 10 - 12 (6 - 20) lapiņu pāriem un spēcīgām, zarainām vītnēm. Ziedi ķekaros, zili, vai sārti violeti, retāk balti. Ļoti bieži dažādos biotopos: pļavās, norās, krūmājos, ceļmalās, dārzos un parkos.

Žogu vīķis (Vicia sepium) ir ar 30 - 50 cm garu stāvu vai nedaudz kāpelējošu, vienkāršu vai pie pamata sazarotu stublāju. Ziedi pa 2 - 4 ķekaros lapu žāklēs sarkani violeti vai netīri zili, retāk dzeltenbalti. Zied VI, VII. Aug pļavās, krūmājos, ceļmalās, dārzos un parkos.

Ne visai bieži sastopams meža vīķis (Vicia sylvatica). Tā stublājs 150 cm garš un garāks, tievs, zarains, kāpelējošs. Lapas 5 - 10 cm garas, ar 6 - 8 (5 - 10) lapiņu pāriem un garām, zarainām vītnēm. Ziedkopa ķekars ar 3 - 25 ziediem. Ziedi balti ar zilganām svītrām. Zied VI, VII. Mežos, krūmājos, ēnainās gravās, izcirtumos.

Ne bieži sastopams arī Kasūbijas vīķis (Vicia cassubica). Tā stublājs parasti stāvs, retāk guļošs vai kāpelējošs. Lapas 5 - 13 cm garas ar 8 - 10 (5 - 12) lapiņu pāriem un vītni. Ziedi pa 4 - 15 garkātainos ķekaros lapu žāklēs, purpurvioleti.
latvijas.daba.lv