Valdeķu muiža

Valdeķu muižas pils (vācu: Waldeck) ir 1882. gadā celta muižas kungu māja, kas atrodas Kandavas novada Valdeķu ciemā. Vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.

Vēsture
Valdeķu muižu 1845. gadā, atdalot no Aizdzires muižas (Adsirn), izveidoja tās īpašnieks Nikolauss fon Koskuls un uzdāvināja savai sievai Luīzei. 20. gadsimta sākumā muiža piederēja Rīgas tirgotājam Eiženam Švarcam.

1931. gadā to stipri nolaistu iegādājās izdevējs Antons Benjamiņš, kas to īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Valdeķu muižas kungu māju nacionalizēja un tās īpašniece Emīlija Benjamiņa tika deportēta uz Gulaga soda nometni. Pēc Latvijas neatkarības 1997. gadā Benjamiņu dzimta (Ilze Stokvuda, Pēteris Benjamiņš, Juris Džordžs Benjamiņš) savu īpašumu atguva un atjaunoja.
lv.wikipedia.org

Valdeķi, Kandavas pagasts, Kandavas novads, Latvija, LV-3120
(+371) 26452948
inta.sunaite@inbox.lv
peter.benjamin@rogers.com

Piezīmes: Apmeklējumus iepriekš jāpiesaka.

Vārds Valdeķi nozīmē – meža kakts. 1845. gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882. gadā, iespējams, to projektējis Kurzemes arhitekts Teodors Zeilers. Ēkai neparastu noskaņu piešķir barokāli veidotās uzejas kāpnes, kas būvētas 20. gadsimta 30. gados.

20. gadsimta sākumā muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931. gadā, to stipri nolaistu, no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 45 tūkst. latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860 –1939).

A. Benjamiņš bija laikraksta "Mājas Viesis" atbildīgais redaktors, kas no 1911. gada izdeva laikrakstu "Jaunākās Ziņas", no 1924. gada – žurnālu "Atpūta".

Antons un Emīlija Benjamiņi 30. gadu beigās Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību – "Latvijas lauku pērli". Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem.

1941. gadā muiža nacionalizēta, īpašniece E. Benjamiņa deportēta uz Sibīriju. Antons Benjamiņš mira savā Valdeķu īpašumā. Kara laikā pili Benjamiņiem atņēma, bet 1997. gadā dzimta savu īpašumu atguva.

Muižā apskatāma viņu audžudēla Jura Benjamiņa, kurš bija Latvijas pirmais krāsu fotogrāfs, ķīmiķis, filmu fabrikas īpašnieks Kanādā, ceļojumu lielformāta fotogrāfiju izstāde.

Šobrīd pilī iespējams svinēt kāzas un rīkot banketus.

Valdeķu muižā agrāk atradās Kandavas pagasta izpildkomiteja, bibliotēka, ambulance.

Informācija: I. Dišlere, A. Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).
visitkandava.lv