Upes tārtiņš (Charadrius dubius)
Upes tārtiņš (Charadrius dubius)
Upes tārtiņš (Latīņu v. – Charadrius dubius; Angļu v. – little ringed plover; vācu v. – Flußregenpfeifer, krievu v. – малый зуек)
Latvijā samērā parasts ligzdotājs un caurceļotājs. Ligzdošanas laikā sastopams tikai piemērotās vietās - karjeros, uz laukiem pie nelielām peļķēm, pie zivju dīķiem un vietām arī gar Rīgas jūras līča piekrasti.
Garums: 14-15 cm, spārnu izpletums: 42-48 cm (Snow, Perrins 1998).
ornitofaunistika.com
Ļoti līdzīgs smilšu tārtiņam, tikai upes tārtiņš ir mazāks, tā knābis viscaur melns, bez baltas joslas. Jaunajiem putniem nav melnā apspalvojuma uz galvas un krūtīm, tiem galva un krūtis tāpat kā mugura, dzeltenpelēkas, nedaudz raibas. Latvijā parasti ligzdo jūras liedagā, smilšainās un akmeņainās upju un ezeru saliņās un sērēs, nolaistos zivju dīķos, karjeros, dažkārt arī ceļu un dzelzceļu malā, kokzāģētavās, būvlaukumos, retumis pat uz asfaltētiem laukakmeņiem. Netālu no ūdens, vietā, kur ir zema, skraja veģetācija, vai pat pilnīgi atklātā vietā tēviņš smiltīs vai oļos izveido vairākas nelielas iedobes. Vienu no tām tēviņš izvēlas dēšanai. Dēj 4 olas. Gadā 2 perējumi. Perē abi vecāki. Patstāvīgu dzīvi putnēni var uzsākt jau 8 dienu vecumā. Pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, kūniņām. Ēd arī zirnekļus, sīkus vēžus, gliemjus un tārpus. Gājputns.
Nesajaukt ar smilšu tārtiņu, kam lidojumā spārnu virspusē gaiša, gareniska svītra. Sastop liedagā, ūdenstilpju smilšainos krastos, karjeros. Bieži, nevienmērīgi. Ligzdo zemē izkašņātā bedrītē bez izklājuma. Atlido aprīlī, aizlido septembrī.
gatisvil.wordpress.com
Tārtiņveidīgie ir jūras piekrastes ūdensputni. Tie ir mazi vai vidēja (retāk lieli) lieluma putni, labi lidotāji un skrējēji. Viņi dzīvo klajās vietās, piemēram, ūdenskrātuvju krastos, liedagos u. c. Ligzdas veido uz zemes izkašņātās vienkāršās bedrītēs. Pasaulē sastopamas 392 sugas, Latvijā – 57 sugas. 16 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tuvāk aplūkosim dažas no tārtiņveidīgo kārtas dzimtām.
