Upes kosa (Equisetum fluviatile)

Upes kosa - Equisetum fluviatile L. (syn. E. limosum L.)

Upes kosa  - angliski: water Horsetail; vāciski: Schlamm-Schachtelhalm; zviedru: sjöfräken; igauņu: konnaosi; lietuviešu: balinis asiūklis; krievu: хвощ приречный

APRAKSTS:
Daudzgadīgs, liels (ga 30-120 cm) kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs. Stublājs stāvs, spēcīgs (Ø 0.6-0.9 cm). Centrālais dobums plašs, ap 80% no stublāja diametra. Stublāja perifērie dobumi sīki. Makstis zaļas, cieši apņem stublāju. Maksts zobiņi melngani, ar ļoti šauru, gaišāku apmales joslu, bez dzīslām, to tikpat daudz, cik stublājam rievu. Auglīgie un neauglīgie stublāji vienādi. Stublāja ribiņas šauras un gludas. Zaru parasti nav vai ir daži vienkārši zari nekārtnos mieturos. Zara dobums acīm redzams. Sporu nesējs - strobils - strups (ga 1-2 cm) auglīgā stublāja galotnē. Sporas nogatavojas jūnijā un jūlijā.

IZPLATĪBA:
Eirāzijā un Ziemeļamerikā pola tuvumā plaši izplatīta suga.

Latvijā bieži visā valstī.

BIOTOPI:
Ezeru, grāvju, upju piekrastēs, mitrās ieplakās pļavās, krūmājos un mežos. Parasti veido blīvas, monodominantas audzes. Ass. Equisetetum limosi noteicošā suga (Cl.Phragmitetea, All.Phragmition) applūstošās krastmalās.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No pārējām kosām atšķirama pēc spēcīgā un slaidā stublāja, stublāja plašā centrālā dobuma un strupā strobila.
www.latvijasdaba.lv