Tīruma kosa (Equisetum arvense)

Tīruma kosa - Equisetum arvense L.

Tīruma kosa - angliski: field Horsetail; vāciski: Acker-Schachtelhalm; zviedru: åkerfräken; igauņu: põldosi; lietuviešu: dirvinis asiūklis; krievu: хвощ полевой


Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-40 cm) kosu dzimtas sporaugs. Ir divējādi stublāji: strobila nesējs, kas pēc sporu nogatavošanās nonīkst, un vasarzaļš, bagātīgi zarojošs stublājs, kas izaug pēc strobila nesēja nonīkšanas. Stublājs, kā galā ir strobils, dzeltenīgi brūns, makstis brūnas, zvanveidīgas, ar 6-9 tumšbrūniem zobiņiem ar šauru, gaišāku malu. Strobils (sporu sastats) strups (ga 1-4 cm). Vasarzaļajiem stublājiem (Ø 0.3-0.5 cm) zarojums bagātīgs, zari ar 4 ribiņām, stāvi, bez dobuma, zaru apakšējais posms garāks nekā stublāja attiecīgā maksts. Maksts zobiņu un stublāja rievu skaits vienāds. Stublājam ir centrālais dobums, kas aizņem apmēram vienu ceturtdaļu tā diametra un vēl ir sīki perifērie dobumi. Stublājs ar strobilu izaug ļoti agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas: aprīlī un maija sākumā.

Izplatība:
Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:
Parasti no nelielām grupām līdz monodominantās audzēs sausās atmatās, pļavās, ceļmalās un dažādos uzbērumos.

Īpašas norādes:
Līdzīga purva (E. palustre) un pļavas (E. pratense) kosai. Atšķirama pēc nodalīta stublāja ar strobilu un vasarzaļa stublāja (nevis stublājs viens un tas pats - pēc sporu nogatavošanās izaugot zaļiem zariem), zari ar 4 ribiņām (nevis ar 3 vai 5), zari stāvi (nevis horizontāli vai lokveidīgi nolīkuši), atšķirībā no purva kosas zaru apakšējais posms garāks (nevis īsāks) nekā stublāja attiecīgā maksts.
www.latvijasdaba.lv

Tīruma kosa ir gan ārstniecības augs, gan arī grūti iznīcināma nezāle vienlaikus. Tās parasti aug mitros un mālainos tīrumos. Pavasarī kosas izskatās pēc stumbra ar brūnganām zvīņām un čiekurveida sporofilu vārpu galā. Vasarā kosa izaug par 30-40 cm augstu zaļu, posmainu augu. Drogai ievāc šos zaļos augus, aptuveni 30 cm garus. Žāvē ēnā, uzglabāt var 4 gadus. Kosas satur saponīnus, flavonoīdus, silīcijskābi, C vitamīnu, kalciju, kāliju, karotīnu, skābeņskābi un citas vielas.

No kosām var gatavot novārījumus, šķidro ekstraktu, kā arī tēju. To lieto, kā diurētisku līdzekli pret tūskām, kas saistītas ar sirds slimībām, kā arī urīnpūšļa un urīnceļu akūtu iekaisumu ārstēšanai. To nedrīkst lietot nefrīta gadījumā, jo var izraisīt nieru bļodiņu kairinājumu. Tāpat drogu lieto hemoroīdu un dzemdes asiņošanas apturēšanai.

Kosu tēju lieto kā uzrīndzenošu līdzekli, tāpat to var izmantot kompresēm uz svaigām brūcēm, lai apturētu asiņošanu.To iesaka lietot arī tad, ja ir neregulāras menstruācijas. Tēju pagatavo, ņemot 1 ēdamkaroti lakstu un aplejot ar glāzi verdoša ūdens. Tējai ļauj ievilkties 20 minūtes un tad nokāš. To lieto 2 reizes dienā pa ½ glāzei. Bērniem kosu tēju ieteicams dzert pēc šarlaka, kā arī pēc citām lipīgām slimībām, jo tās atstāj organismā kaitīgās vielas, kas vēlāk var veicināt sirds slimību attīstību, izraisīt difteriju, angīnu, dažādas ausu, acu un deguna slimības. Kosa likvidē organismam nederīgās un kaitīgās vielas un spēcina to, jo satur daudz kaļķa, fosfora un citu vielu organiskos savienojumus. Tēju nav ieteicams dzert ilgāku laiku no vietas.

Novārījumu lieto kā asins sastāva uzlabotāju līdzekli, plaušu slimību, nierakmeņu, podagras, reimatisma un tūskas ārstēšanai, pret urīna nesaturēšanu naktīs, kā arī menstruāciju regulēšanai. Ārīgi novārījumu var lietot asiņošanas novēršanai, acs iekaisumu ārstēšanai, peldēm pret kāju svīšanu, sejas tīrīšanai un matu izkrišanas novēršanai.

Ja ir paplašinātas vēnas un kaulu ēde, noderīgi ir silti kosu sautējumi – kosas savāra, ietin drēbē un siltas liek uz slimās vietas. Pret minētajām kaitēm palīdz arī kosu peldes.

Pavasarī no svaigi samaltām kosām spiež sulu. Ņem 1 tējkaroti sulas uz glāzi ūdens, dzer līdz trim glāzēm dienā. Tas palīdz attīrīt asinis.

Ārīgi var izmantot arī sausu kosu pulveri, ko ber uz strutojošām brūcēm, tādējādi paātrinot sadzīšanu.

Uzmanību: Vācot tīruma kosas, tās nedrīkst sajaukt ar pļavas kosu, jo tās ir indīgas! Atšķirt viņas var pēc ribu skaita uz auga. Tīruma kosas stumbram parasti ir 6-19 ribas, bet purva kosai – līdz 5 ribām. Tāpat tās var atšķirt no citām kosu šķirnēm pēc zariņiem, kuri tīruma kosai ir vērsti uz augšu, nav nokareni un galotne beidzas ar vienu smailu zariņu.
dabasspeks.wordpress.com