Tumšzilā krāšņspāre (Coenagrion pulchellum)

Krāšņspāres jeb krāšņspāru ģints (Coenagrion) ir krāšņspāru dzimtas (Coenagrionidae) ģints, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera). Šo ģinti angļu valodā mēdz saukt arī par Eirāzijas spārēm, lai gan 3 sugas ir sastopamas Ziemeļamerikā. Kā jau angļu nosaukums norāda lielākā daļa sugu mājo Eirāzijā.

Latvijā sastopamas 6 krāšņspāru sugas: astainā krāšņspāre (Coenagrion armatum), gaišzilā krāšņspāre (Coenagrion puella), tumšzilā krāšņspāre (Coenagrion pulchellum), zaļganā krāšņspāre (Coenagrion hastulatum), ziemeļu krāšņspāre (Coenagrion johanssoni) un zilganā krāšņspāre (Coenagrion lunulatum).

Krāšņspāru dzimtas sugas spāres ir nelielas vai vidēji lielas. Arī vismazākās spāres pieder šai dzimtai. To ķermeņi ir smalki un trausli. Krāšņspāru dzimtas spārēm ir raksturīgi arī salīdzinoši šauri spārni, kuri visbiežāk ir bezkrāsaini un caurspīdīgi. Tās ir maza auguma, un tās parasti mājo stāvošu ūdeņu tuvumā. Krāšņspāru dzimtas spārēm ķermeņi ir koši un krāsaini. Tie var būt zaļi, zili, dzelteni, oranži vai lillā, bieži kombinācijā ar melniem rakstiem. Dažu sugu mātītēm var būt divējāds izskats; tās var līdzināties tēviņiem un būt pilnīgi atšķirīgas. Atpūšoties spārni tiek sakļauti nedaudz virs ķermeņa un turēti paralēli tam.

Tās olas dēj uzreiz ūdenī, kas var būt gan stāvošs, gan lēni tekošs, gan ātri tekošs. Izvēlētā ūdenstilpne parasti ir bagāta ar ūdensaugiem. Spāres un kāpuri ir plēsīgi. Pieaugušie īpatņi medī lidojumā dažādus, nelielus kukaiņus, piemēram, odus. Kāpurs ir apmēram 20 mm garš. Tas zem ūdens medī citus kāpurus, piemēram, odu kāpurus. Pirms pēdējās ādas maiņas kāpurs izlien no ūdens, un no kāpura čaulas izlien pieaugusi spāre.

lv.wikipedia.org - Krāšņspāres
lv.wikipedia.org - Krāšņspāru apakšdzimta
lv.wikipedia.org - Krāšņspāru dzimta