Tulpes

Tulpes (Tulipa) ir liliju dzimtas augi. Šie krāsainie ziedaugi savvaļā aug tikai Austrumu puslodē. Nosaukums "tulpe" ir cēlies no persiešu valodas vārda tolibon, kas apzīmē turbānu, vienu no galvassegas veidiem. Tulpes ir populāras dārza puķes, kā arī Nīderlandes nacionālais zieds. Tulpju ģintī ietilpst aptuveni 100 sugas. Latvijā savvaļā aug tikai viena tulpju suga — meža tulpe (Tulipa sylvestris), bet dārzos ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, galvenokārt tiek kultivētas smaržīgās tulpes (Tulipa suaveolens) un dārza jeb Gesnera tulpes (Tulipa gesneriana).
lv.wikipedia.org

Tulpju klasifikācija, šķirnes
1996.gadā tulpju reģistrā minēti 5600 kultivāri. Pēc 1996.gada klasifikācijas tulpju šķirnes ir iedalītas 15.grupās..Klasificētas tiek pēc to vēsturiskās izcelsmes, uzziedēšanas laika,izmantošanas, ziedu raksturīgās formas un citām kopīgām īpašībām.
     1.grupa Vienkāršās vēlās tulpes,
     2.grupa Pildītās agrās tulpes
     3.grupa Triumfa tulpes,
     4.grupa Darvina hibrīdu tulpes,
     5.grupa Vienkāršās vēlās tulpes,
     6.grupa Lilijziedu tulpes,
     7.grupa Barkstainās tulpes
     8.grupa Zaļziedu tulpes
     9.grupa Rembranta tulpes
     10.grupa Papagaiļa tulpes
     11.grupa Pildītās vēlās tulpes,
     12.grupa Kaufmaņa tulpes
     13.grupa Fostera tulpes
     14.grupa Greiga tulpes
     15. Savaļas tulpes un to hibrīdi

15.grupas tulpes krasi atšķiras no citas grupas tulpēm.Savaļa sastopamas ap 100 tulpju sugu, kas izplatītas Dienvidaustrumāzijā, Vidusāzijā un Vidusjūras reģionā.
Atšķiras no citu grupu tulpēmziedu lielumu, ziedkātu garumuarī ziedu skaits uz viena ziedkāta variē no 1-15 ziediem..Salīdzinājumā ar kultūršķirnēm savaļnieces izskatās samērā trauslas, bet daudzām sugām ziedi ir tik šarmanti, ka pārspēj greznās konkurentes.Dažām savaļas tulpju sugām selekcionāri ir radījuši šķirnes, taču to nav daudz.Savvaļas tulpju sugam atšķiras gan ziedu un lapojuma izskats, gan ziedu krāsa un ziedēšanas laiks, gan augu augstums.


Izplatītākās un skaistākās tulpju sugas un šķirnes.

• Tulipa tarda - līdz 15cm augsta, ziedi balti ar dzeltenu viduci, uz viena ziedkāta var būt līdz 15 ziediem.
• Tulipa acuminata - līdz 45cm augsta, ziedlapas šauras, savērptas, dzelteni sarkanas ar zaļganu tonējumu.
• Tulipa batalinii - līdz 15cm augsta, ziedi sarkani līdz citrondzelteni
• Tulipa humilis 'Alba' -līdz 15cm augsta, ziedi balti ar dūmakaini zilu centru.
• Tulipa humilis 'Pulchella' -līdz 10cm augsta, ziedi violetrozā , ziedlapu ārpuse tumšāka -violetā krāsā.
• Tulipa humilis 'Persian Pearl' - līdz 10cm augsta, zieda iekšpuse purpursarkana, ārpuse purpurrozā ar zaļganu tonējumu, zieda centrs koši dzeltens.
• Tulip turkestanica - līdz 20cm augsta, ziedi balti ar koši dzeltenu viduci un brūnām putekšnīcām, uz viena ziedkāta var izplaukt 8 ziedi.
• Tulip fosteriana 'Red Lighthouse' - ziedi lieli, sarkani, kausveida, zieda pamatne koši dzeltena, putekšnīcas melnas
• Tulip hissarica - 5-10cm augsta, ziedi dzelteni, ārpusē pelēcīgi oranži, uz viena ziedkāta var būt 4 ziedi
• Tulip karabachensis - 30cm augsta, ziedi5-6cm gari, dzelteni. Viegli audzējama suga
• Tulip wedenskyi - 15-20cm augsta, ziedi koši sarkani , lapas viļņotas
• Tulip grengiolensis - līdz 40cm augsta, ziedi dzelteni ar sarkanu lāsojumu ziedlapu ārpusē.
• Tulip eichleri - 35-45cm augsta, ziedi lieli, spilgti karmīnsarkani

www.draugiem.lv/darzs

Tulpe – kultūra, kurai nav īpaši prasīga pret augšanas apstākļiem.Tulpēm patīk saulaina, no vēja pasargāta augšanas vieta. Viņas labi aug irdenā, birzīgā, vis labāk smilšainā augsnē. Skābas augsnes ir nepieciešams kaļķot, bet smagās mālainās augsnes ir lietderīgi pievienot lielāku daudzumu kūdras un smilšu.
      
Lai nodrošinātu auglību, jebkuram augsnes tipam vajadzētu pievienot trūdvielas, kūdru un kompostu.
     
Svaigus kūtsmēslus pielietot nerekomendē ne pie stādīšanas, ne pie piebarošanas un ne arī pie mulčēšanas. Svaigu kūtsmēslu lietošana var novest pie sakņu apdeguma un pie sīpolu saslimšanas ar sēnīšu slimībām, ar kurām ir cīnīties ir ļoti grūti.
     
Augsni pirms stādīšanas dziļi uzrok. Uz 1 m augsnes platības var iestrādāt dažus spaiņus ar trūdvielām, 200g pelnu vai 20 g kompleksos minerālmēslus.
      
Labākais laiks tulpju stādīšanai – rudens vidus, kad augsnes temperatūra ir noslīdējusi līdz 10 C.
Lielos sīpolus stāda pēc aprēķina – 50 gabali uz 1 m2, vidējā izmēra – līdz 100, bet sīkos sīpoliņus – līdz 1 kg.
Iestrādāšanas dziļums ir atkarīgs no sīpolu lieluma un augsnes tipa. Kopējs likums: lai pēc stādīšanas un dobes izlīdzināšanas, zemes slānis virs sīpola sastādītu 2 – 3 paša sīpola lielumus. Vieglā un smilšainā augsnē sīpolus stāda nedaudz dziļāk, bet smagā augsnē stāda ne tik dziļi.
     
Lai ziedi būtu prāvi, bet sīpols pēc ziedēšanas varētu uzkrāt pietiekoši barības vielas, nepieciešams augu laistīt un piebarot.
Pirmo piebarošanu veic, kad vēl ir sniegs – izbārsta komplekso mēslojumu. Nākamo piebarošanu jau var savienot ar laistīšanām. Sausā laikā laistīšanai ir jābūt ievērojami lielai. Sezonas laikā tulpes vajadzētu piebarot 3 – 5 reizes, pie tam pēdējo piebarošanu veic pēc 2 nedēļām, kad tulpes jau ir beigušas ziedēt.

Šai kultūrai nav nepieciešamības sākumā augsnē ienest slāpekli, bet pēc tam kāliju un citus mēslojumu. Visas piebarošanas var veikt ar komplekso vai organisko mēslojumu. Mazāk par visu tulpēm ir nepieciešams fosfors, bet hlorsaturošais mēslojums ir viņām pat kaitīgs.
       
Pēc asnu parādīšanās, augsni uzmanīgi uzirdina.

Ziedus griež virs otrās lapas. Jo vairāk paliks uz auga lapas, jo lielāks būs sīpols. Griešanas laikā ir bīstamība raibo lapu vīrusa pārnešanai no viena auga uz otru, ja lieto vienu nazi.

Ja ziedus griež bez lapām, tas veicina lielāku sīpolu veidošanos, un nobirušās ziedlapiņas nenobirst un nepūst, neveicinot pelēkās puves uzliesmojumu. Šajā gadījumā ziedus nolauž, nevis nogriež.

Sīpolus izrok, kad sāk dzeltēt lapas. Viņus labi 24 – 30 0C caurvējā izžāvē. Pēc izžāvēšanas sīpolus sadala, tālāk viņus līdz stādīšanai uzglabā istabas temperatūrā.

Ja tulpes labi kopj, tad vienā vietā viņas var audzēt vairākus gadus.
mans-darzs.ru