Trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor)
Trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor) ir viengadīgs vai divgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs pacils vai stāvs, kails vai apmatots, parasti zaro. Lapas kātainas, uz stublāja pamīšus, iegareni olveidīgas (ga 1-4.5 cm, pl 0.6-2 cm), gals smails vai strups, pamats sekli sirdsveidīgs, plātnes mala strupi rantaina. Ziedi lapu žāklēs. Vainaglapas lielas (ga 1-2.5 cm), garākas nekā kauslapas. Augšējās vainaglapas stāvas, tumši violetas, sānu vainaglapas no dzeltenīgām līdz gaiši violetām, saskaras ar augšējām. Apakšējā (lejupvērstā) vainaglapa visgaišākā, pie pamata dzeltena, ar strupu (ga 0.4-0.6 cm) piesi. Pielapes plūksnaini šķeltas. Auglis - trīsvāršņu pogaļa (ga 0.5-1 cm). Diezgan mainīga izskata augs. Zied no aprīļa līdz oktobrim.
Izplatība: Plaši Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Āfrikā. Kultivēta un ieviesusies Ziemeļamerikā un Jaunzēlandē. Nodala daudzas pasugas.
Latvijā nereti visā valstī.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas kāpās, smilšainās atmatās, pļavās un karjeros - vietās ar skraju veģetāciju.
Īpašas norādes: Ļoti līdzīga jūrmalas vijolītei (V. littoralis), kas dažreiz tiek aplūkota kā viena no trejkrāsu vijolītes pasugām: Viola tricolor ssp. curtisii. Jūrmalas vijolīte sastopama reti galvenokārt Kurzemē jūras piekrastes kāpās, tā ir daudzgadīgs augs ar garu, baltu sakneni (daži autori to uzskata par stublāja turpinājumu zem zemes), stublāja lapas šaurākas, līdz 0.5 cm platas (trejkrāsu vijolītei lapas parasti ir platākas).
Trejkrāsu vijolīti izmanto galvenokārt akūta bronhīta, klepus, pneimonijas, garā klepus, nieru un urīnizvadceļu iekaisuma, podagras, reimatisko sāpju gadījumā, vielmaiņas regulēšanai, dažādu ādas slimību – strutaina iekaisuma, zvīņēdes, furunkulozes un mitrās ekzēmas gadījumā, kā arī vēdera izejas mīkstināšanai, pret spazmām un žults sekrēcijas veicināšanai.
Trejkrāsu vijolītes preparāti paātrina šlakvielu izdalīšanos no organisma. To lieto reimatisma, ādas saslimšanu, alerģiju un sāpošu locekļu gadījumā. Tāpat auga preparāti uzlabo perifēro asinsriti, apstādina kapilāro asiņošanu, noņem tūsku, nostiprina kaulus un uzlabo kalcija uzsūkšanos organismā. Trejkrāsu vijolīte uzlabo hormonālās, imūnās, centrālās un perifērās nervu sistēmas darbību, normalizē miegu un asinsspiedienu. Tējās lieto kā atkrēpošanas līdzekli.
Ārīgi tēju lieto pret skrofuloziem izsitumiem, arī bērniem, kuriem ir izsitumi uz galvas. Ar vijolīšu tēju apmazgā visa veida ādas izsitumus. Auga novārījumu pagatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogu un glāzi karsta ūdens. Dzer pa pusglāzei 3-4 reizes dienā. Ārstniecības kurss ilgst vairākas nedēļas.
Lietojot vijolītes daudz un lielās devās, rodas šķebināšana, vemšana, caureja, niezoši izsitumi. Vijolītes nedrīkst lietot glomerulonefrīta un hepatīta gadījumos.
