Topinambūrs (Helianthus tuberosus)

Bumbuļu topinambūrs - Helianthus tuberosus L.

Bumbuļu topinambūrs - angliski: Jerusalem Artichoke; vāciski: Topinambur; zviedru: jordärtskocka; igauņu: maapirn; lietuviešu: gumbinė saulegrąža; krievu: подсолнечник клубневой

Sēklaugu nodalījums
Segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums
Divdīgļlapju klase
Kurvjziežu dzimta

Apraksts:
Daudzgadīgs, liels vai ļoti liels (ga 1.2-2.5 m) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknes ar bumbuļveidīgām piedevām. Stublājs stāvs, resns, spēcīgs, parasti zaro un skarbmatains. Arī lapas skarbmatainas, veselas, olveidīgas (ga 10-20 cm, pl 8-18 cm), mala lielzāģzobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs, kāts diezgan īss (ga 2-5 cm). Ziedu kurvīši pa vienam zaru galā, lieli (pl 3-8 cm). Kurvīša malā ir neauglīgi, dzelteni mēlziedi. Kurvīša centrā atrodas dzeltenbrūni divdzimumu stobrziedi. Auglis - plēkšņveidīgs sēklenis. Zied no augusta līdz oktobrim.

Izplatība:
Ziemeļamerikas augs. XVII gs. sākumā ieviests Eiropā; mūsdienās plaši sastopams Eirāzijā.

Latvijā reti kultivē, nereti sastopams kā dārzbēglis. Naturalizējies augs.

Biotopi:
Parasti veido blīvas audzes vai grupas nezālienēs, izgāztuvēs un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:
Lopbarības augs. Nezarots augs varētu šķist līdzīgs sīkai saulgriezei (H. annuus). Tomēr viegli atšķirams pēc mazākiem ziedu kurvīšiem un bumbuļveidīgām sakņu piedevām (nevis bez piedevām).
www.latvijasdaba.lv

Topinambūrs (Helianthus tuberosus) ir daudzgadīgs, ap 1,5-3 m augsts lakstaugs ar stāvu, augšdaļā sazarotu stub­lāju un dzelteniem ziediem, kas zied no vasaras vidus līdz pat salnām. Tuvs saulespuķes (Helianthus annus) radinieks, tomēr viegli atšķirams no tās – ziedu kurvīši ir mazāki, turklāt topinambūram ir bumbuļveida ēdamas saknes, tautā sauktas arī par zemes bumbieriem. Bumbuļu miza var būt balta, dzeltena, rozā, sarkana vai violeta – atkarībā no šķirnes. Mīkstums – balts vai dzeltens.

Topinambūra dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tas ir plaši izplatīts visā kontinentā. Vietējie indiāņi topinambūru pārtikā lietojuši jau izsenis, bet Eiropā tas nokļuva, pateicoties ceļotājam Samuelam de Šamplēnam – tieši viņš 1605. gadā nosūtīja topinambūrus uz Franciju. Tur arī saules sakne, kā to dēvēja indiāņi, ieguva savu nosaukumu – topinambūrs (tas ir atvasinājums no indiāņu cilts tupinamba nosaukuma). Rietumeiropā šis augs guva lielus panākumus. Ievesti vienlaikus ar kartupeļiem, topinambūri tolaik popularitātes ziņā tos pārspēja un drīz vien izplatījās pa visu Eiropu. Topinambūrs tika audzēts gan kā dārzenis, gan kā lopbarības augs, gan arī kā saimniecisks augs – no tā centās iegūt spirtu, fruktozi, vīnu un pat alu. Pa laikam topinambūrs bija populārs arī Krievijā, un no turienes pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ienāca arī Latvijas tīrumos – tolaik topinam­būru audzēja galvenokārt lopbarībai.

Ir ļoti pieticīgs augs. Tas ir liela auguma lakstaugs, rudens pusē zied dzelteniem ziediem, kas atgādina mazas saulespuķes. Topinambūra bumbuļi pārziemo augsnē. Visus ir grūti izrakt, tādēļ mazdārziņu rajonos tas vietām pārvērties par nezāli.

Kā lietot ārstniecībā?
Topinambūra bumbulis satur olbaltumvielas, organiskās skābes, minerālvielas (kāliju, silīciju, magniju, dzelzi, fos­foru u. c.), B grupas, C un citus vitamīnus, kā arī šķiedrvielas, pektīnvielas un inulīnu. Tieši procentuāli lielā inulīna daudzuma dēļ topinambūrs ieteicams cukura diabēta slimniekiem, jo organismā, inulīnam sašķeļoties, veidojas fruktoze, kas nepaaugstina cukura līmeni asinīs. Inulīns uzlabo zarnu trakta darbību, baro vērtīgās zarnu traktā esošās baktērijas, kavē holesterīna sintēzi un uzlabo kalcija uzsūkšanos, paaugstina organisma imunitāti un novērš stresa radītās sekas. Savukārt šķiedrvielas un pektīnvielas saista toksiskās vielas, smagos metālus un veicina to izvadīšanu no organisma.

Bumbuļus vislabāk ēst rudenī un pavasarī, kad tie satur gandrīz visus cilvēkam nepieciešamos elementus. To sistemātiska lietošana kavē sāļu nogulsnēšanos, der infarkta un insulta profilaksei. Atveseļošanās nolūkos iesaka svaigā veidā ik dienas apēst 50 g bumbuļu. Tos nemizo, bet tikai rūpīgi nomazgā.

Organisma attīrīšanai noderēs 10-15 dienu gara topinambūra sulas kūre – pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā. Ārīgi sulu izmanto apdegumu, ekzēmu vai psoriāzes ārstēšanā.