Tomāti (Solanum lycopersicum)
Tomāti, līdzīgi kartupeļiem, paprikai un baklažāniem, pieder pie nakteņu dzimtas. Sākotnēji 16. gadsimtā, kad spāņi tomātus ieveda no Centrālamerikas, tos Ziemeļeiropā audzēja kā dekoratīvus augus, jo cilvēki baidījās, ka auga lapās esošā inde varētu būt arī auglī. Tomēr spāņi un itālieši saprata, ka tomāti ir ēdami, un sāka tos plaši izmantot ēdiena gatavošanā. Mūsdienās tomāti ir vieni no pasaulē izplatītākajiem dārzeņiem (lai gan teorētiski tomāts ir oga).
Uzturvērtība: Tomāti ir noderīgs beta karotīna, folātu un kālija avots. Viens nogatavojies vidēja izmēra tomāts dod tikai 90 kJ un satur aptuveni 28 mg C vitamīna. Daļa C vitamīna ir koncentrēta želejai līdzīgā vielā, kas aptver sēklas. Želejai līdzīgajā vielā, kas aptver tomāta sēklas, ir daudz salicilātu, kas novērš trombu veidošanos asinsvados, tādejādi pasargājot no sirds slimībām. Tomāti satur likopēnu, kas ir spēcīgs antioksidants, dabiskais vēža novērsējs. Tomātos esošais likopēns aizsargā no vairākiem vēža veidiem, un sirds slimībām. Tas palēnina slimību un novecošanas izraisītu bojājumu nodarīšanu cilvēka šūnām. Vislabākais veids kā uzņemt likopēnu no tomātiem ir to pārstrādātās formas, piemēram no tomātu sulas., tomātu pastas, mērces, un pat tomātu pulvera, kas tiek lietots kā garšas piedeva. Visaugstākajā koncentrācijā tas ir tomātu pastā. Tomātus ļoti ieteicams cienīt īpaši vīriešiem, jo tie aizsargā pret prostatas vēzi.
Pus krūze tomātu mērce dod aptuveni 75 kJ. To daudzums pieaug atkarībā no pievienotās eļļas daudzuma. Pus krūzē konservētu tomātu ir tikai 100 kJ. Tomātu pasta savukārt ir koncentrēts uzturvielu avots – 100 ml tomātu pastas ir aptuveni 200 kJ, 12 mg C vitamīna, daudz beta karotīna, nedaudz B grupas vitamīnu un 770 mg kālija. Konservētā tomātu sulā, līdzīgi kā svaigos tomātos ir daudz C vitamīna. Daļa C vitamīna zūd apstrādes laikā, tomēr daļa pārtikas produktu ražotāju paaugstina C vitamīnu daudzumu tomātu izstrādājumos, lai tas atbilstu svaigos tomātos esošajam daudzumam.
Jo sarkanāks tomāts, jo labāk. Tomātos, kam ir sarkanās krāsas gēns, kurš padara tos tumši sarkanus, ir vairāk likopēna nekā gaišas krāsas tomātos. Sulīgā, sarkanā tomātā ir līdz pat 50 procentiem vairāk likopēna, nekā gaišas krāsa tomātos. Pie stublāja nogatavojušos tomātos ir vairāk likopēna nekā tajos, kas ir nolasīti vēl pusgatavi un nogatavināti plauktos.
Tomāti samērā bieži var kļūt par alerģiju izraisītājiem. Līdz šim nenoskaidrota viela tomātos un tomātu produktos var izraisīt kuņģa skābes atvilni, tādējādi radot gremošanas traucējumus un grēmas.
Tomāti ir gardi gan svaigi, gan cepti, turklāt tie dod maz kilodžoulu un daudz vitamīnu un citu veselībai noderīgu vielu. Tāpēc ļoti noderīgs šajā sakarā ir arī padoms, tomātus gatavojot mērcēs vai kā citādi, svarīgi ir atstāt uz tiem mizu, un lai vērtīgās vielas labi uzsūktos organismā, svarīgi ir pievienot ēdienam arī nedaudz eļļas.
Parasti rūpnieciski gatavotajās garšvielās, un citās ēdienu piedevās, kuras gatavo no tomātiem, ir ļoti daudz kilodžoulu, jo tām pievienots cukurs un eļļa (sarkanā piparu mērce, pikantā mērce, salsas mērce). Visveselīgākā tomātu piedeva ir mājās gatavota salsas mērce.
Tomātu garša ir atkarīga no tā, cik gatavi tie ir un kādas šķirnes, mazāk svarīgi - kur tie ir nogatavojušies. Ir visdažādākie tomātu veidi – sarkani, dzelteni, lieli un mazi, ķiršu tomāti un plūmju tomāti, ķekaros augoši un īsteni milži, vientuļnieki.
Avots: Readers Digest „Veselīga uztura rokasgrāmata”;
Dietoloģe: Rozmarija Stentona.
Ēdamais tomāts (Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs. Ikdienā ar vārdu «tomāts» biežāk saprot šī auga augli. Bioloģiski tā auglis ir oga, bet ikdienā tas tiek saukts par dārzeni. Tas parasti ir sarkans, bet atsevišķām šķirnēm auglis var būt arī citās krāsās — violets, oranžs, dzeltens, balts, sarkans ar tumši zaļu svītrojumu utt. Pirms nogatavošanās auglis parasti ir zaļš. Izmēri var mainīties no apmēram 3 cm diametrā līdz pat tik lielam kā ābols. Parasti tomāti ir apaļi, taču tie var būt arī iegareni vai rievoti.
Tomātus dažreiz dēvē arī par pomidoriem,[nepieciešama atsauce] kas burtiskā tulkojumā no itāļu valodas nozīmē «zelta āboli».
Izmantošana
Tomātus izmanto pārtikā, it īpaši itāliešu ēdienos. No tiem var pagatavot arī tomātu zupu, tomātu mērci, kečupu un citus produktus. Vēl tomātus izmanto salātos un marinē. Tomātus izmanto arī ārstniecībā.
Tomāti satur dažādus mikroelementus, C vitamīnu, karotīnu un dabīgu antioksidantu likopēnu.
Izcelsme
Tomātu izcelsmes vieta ir Latīņamerika. Tos pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem Eiropā ieveda spāņu konkistadori. Mūsdienās tos audzē visā pasaulē. 2009. gadā vislielākā tomātu raža tika ievākta Ķīnā (45,37 miljoni tonnas). Nākošās lielākās valstis pēc novākto tomātu daudzuma bija Amerikas Savienotās Valstis (14,14 miljoni), Indija (11,14 miljoni), Turcija (10,75 miljoni), Ēģipte (10 miljoni) un Itālija (6,88 miljoni tonnas).
lv.wikipedia.org
