Teātra māja, Limbaži

Limbažu teātra māja
Parka iela 7, Limbaži, Limbažu nov., LV-4001
+371 64070805
+371 29107644
intakalnina@inbox.lv

Limbažu teātra mājā saimnieko Ausekļa Limbažu teātris.

Pirms 100 gadiem tagadējā Vienības parka vietā bijuši rudzu un miežu tīrumi. Tad pilsētas galva Heinrihs Krūze nolēmis šo zemes gabalu uz­dā­vināt pilsētai parka ie­rīkošanai. Limbažnieki čakli ķērušies pie darba un 1892. gada 18. jūnijā parks ticis atklāts. Mūsu gadsimta div­desmitajos un trīs­desmitajos gados parks bijis nožogots no visām četrām debess pusēm. Parkā bija sporta laukums, deju laukums (parka ziemeļu daļa), koka es­trāde, koka paviljons un bērnu spēļu laukums (parka dienvidu daļa).

Parks ir piedzīvojis trīs paviljonus. Kad priekšpēdējais koka paviljons no­dega tā vietā uzsāka celt jaunu mūra ēku.

Pamatakmens likšanas svētkos piedalījās pilsētas galva R. Eglītis un valdes pārstāvji. Metāla kapsulā ievietoja protokolu, tās dienas „Jaunāko Ziņu“ numuru un no klātesošajiem savākto naudu („Jaunākās ziņas“ 1939. g. 30. jūnija numurs). Ēkas būvdarbi izmaksājuši 30 000 latus. Namu iesvētīja mācītājs Jānis Džindža, un nosauca to par „Vienības namu.“ Ieguldījumu nama būvniecībā bija devuši: pilsētas valdes loceklis Mārtiņš Francis, Rīgas pilsētas arhitekts Voldemārs Zaķis (viņš arī namu projektēja), ģimnāzijas skolotājam un māksliniekam Pēter­sonam, galdnieku amatu meistaram P. Džindžem, krāsotājam Treimanim u.c. Pēc ēkas atklāšanas varēja no­skatīties Limbažu teātra brīv­dabas izrādi — Alunāna „Kas tie tādi, kas dziedāja“ (režija — Hermanis). Namā ierīkoja bufeti, kur pilsētas iedzīvotāji varēja izklaidēties.

Padomju laikā ēkā atradās kinoteātris „Parks“.

Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados šajā ēkā bija Valsts auto inspekcija un Ceļu policija.

90-to gadu beigās, kad Ceļu policija pārcēlās uz jauno namu Cēsu ielā, vecā ēka tika piedāvāta mūsu teātrim. Pēc neliela pārdomu laika teātrinieki ķērās pie darba, lai ēku sakārtotu un piemērotu savām vajadzībām.

Teātra mājas atklāšana notika 1999. gada 13. martā. Sākumā inventārs bija ļoti trūcīgs, nebija pat krēslu. Tādēļ katram viesim, kas ieradās uz TM atklāšanu, bija jāatnes vismaz viens krēsls.

Nepilnos divdesmit saimniekošanas gados ir sarūpēta gaismu tehnika, skaņu iekārta, skatītāju zāles grīda ar vairāku pakāpju paaugstinājumiem un daudzas citas mēģinājumiem un izrādēm nepieciešamās lietas.
www.spelesprieks.lv