Tempļa kalns (Alūksne)
Tempļa kalns ir pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera dienvidrietumu krasta pussalā. Šis pilskalns ir Alūksnes augstākais punkts. Tas ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta.
Pilskalna virsmas laukums ir 80x40 metri. Austrumu daļā uzbērts 3 metrīgs valnis. No plakuma uz ziemeļaustrumiem atrodas vēl divi 2 metrus augsti vaļņi, kas rietumu virzienā pāriet terasēs. Ziemeļos aiz pēdējā vaļņa stiepjas plats ārējais grāvis. Rietumu pusē plakumu noslēdz neliels valnis.
Kopš 1998. gada aizsargājams valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Vēsture
Tempļa kalns ir senākā apdzīvotā vieta Alūksnes novadā, kura virsotnē atrodas Slavas templis — granīta rotonda. 1807. gadā tā virsotnē Alūksnes muižas īpašnieks Aleksandrs fon Fītinghofs lika uzcelt granīta rotondu — Slavas templi, par godu Lielā Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē. Klasicisma stilā celtā rotonda veltīta krievu feldmaršala Šeremetjeva un zviedru armijas kapteiņa Vulfa piemiņai. 1937. gadā pilsētas tūrisma un labierīcības komiteja uzsāka tūrisma objektu celtniecību Tempļa kalnā. Viens no objektiem bija gaisa tilts no betona un koka, kam pēc izsludinātā konkursa izvērtēšanas rezultātiem tika dots Saules tilta vārds. 1995. gadā veikta tilta restaurācija.
Daudzo nostāstu vidū viens no populārākajiem vēsta, ka Ziemeļu kara laikā Tempļa kalnu karotāji sanesuši ar cepurēm, lai labāk varētu apšaudīt Alūksnes pili ezera salā. Zināms, ka pēc Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta šeit pirms Lielā Ziemeļu kara sākta Alūksnes cietokšņa bastionu būve.
2017. gada nogalē tika pabeigti rotondas restaurācijas un apkārtnes labiekārtošanas darbi.
lv.wikipedia.org
Tempļa kalns ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Viena no leģendām vēstī, ka Ziemeļu kara laikā krievu kareivji ar cepurēm sanesuši uzbērumu, lai varētu labāk apšaudīt Alūksnes pili Pilssalā. 1807.gadā kalna virsotnē Alūksnes barons fon Fītinghofs lika uzcelt granīta rotondu – Slavas templi par godu Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē un abu karojošo pušu vadoņiem – krievu karavadonim grāfam Šeremetjevam un zviedru armijas kapteinim Vulfam, bet kalns ieguva vēl šodien lietoto nosaukumu – Tempļa kalns.
20. gadsimta trīsdesmitajos gados Tempļa kalnā sākās tūrisma objektu celtniecība. Viens no tiem bija gaisa tilts pāri gravai, kam dots Saules tilta vārds. To atjaunoja 1995.gadā. Blakus rotondai pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uzbūvēja mūzikas paviljonu ar griestu un sienu gleznojumu nacionālā romantisma stilā, taču tieši šīs simbolikas dēļ 20. gadsimta sešdesmitajos gados padomju vara paviljonu nojauca.
Šobrīd Tempļa kalna apkārtne ir piemērota tūristiem un atpūtniekiem. No kalna virsotnes paveras plašs skats uz Alūksnes ezeru un muižas parku, kā arī Pilssalu. Tempļa kalna pakājē izveidotas ugunskura un atpūtas vietas.
visitaluksne.lv
