Taurgovs (Heck cattle)

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Pēdējais taurs nomira 1627. gadā Polijā. Tā kā mūsdienu liellopi ir taura pēcteči, tad izmantojot selekciju kā instrumentu, zinātnieki cenšas dabā atgriezt seno izmirušo dzīvnieku. Starp zinātniekiem nav vienprātības šajā jautājumā. Daļa uzskata, ka izmantojot jaunākos sasniegumus ģenētikā ir iespējams atgūt izmirušu sugu, bet citi tam nepiekrīt, uzskatot, ka jauniegūtā šķirne ir tikai izmirušās sugas vairāk vai mazāk ārējs atdarinājums.

Tauru atjaunošanas programmu 1920. gados uzsāka brāļi Heki - Heins Heks un Luts Heks no Vācijas. Heins Heks būdams Minhenes zoodārza direktors uzsāka līdz šim nebijušu programmu - izmirušo savvaļas sugu rekonstrukciju no mājdzīvniekiem, izmantojot mērķtiecīgu selekciju. Viņa mērķis bija atjaunot lielos Eiropas zālēdājus, kā Eirāzijas tauru (Bos primigenius primigenius) un tarpānu (Equus ferus ferus). Heinsa Heka programmai pievienojās viņa brālis Luts Heks, kas bija Berlīnes zoodārza direktors.

Taurgovs bullis ir samērā liela auguma, tā augstums skaustā pēc šķirnes rādītājiem nedrīkst būt zemāks par 1,6 metriem, govs zemākais skausta augstums ir 1,4 metri. Bet salīdzinot ar savvaļas tauru, taurgovis vidēji ir par 20 - 30 cm zemākas. Tomēr selekcijas gaitā taurgovju augumam un svaram ir tendence pieaugt, īpaši Vācijas ganāmpulkos.

Taurgovīm ir bieza, brūnganmelna vai zeltaini brūna vilna. Ziemas laikā kažoks kļūst biezāks, kas pasargā taurgovi no aukstuma. Ragi ir abiem dzimumiem, tie ir izvirzīti sāņus un galos uzliekti uz augšu.

Taurgovis gadu gaitā ir ieguvušas savvaļas dzīvniekiem raksturīgas īpašības: tās spēj izdzīvot un radīt pēcnācējus bez cilvēka palīdzības, tās nomaina vasaras apmatojumu pret ziemas, govīm ir labi attīstīts mātītes instinkts un prasme atrast piemērotu barību ziemas periodā, kā arī rudenim sākoties, uzkrāt tauku rezerves.

lv.wikipedia.org