Talsu novads

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Talsu novads, Dundagas novads, Mērsraga novads un Rojas novads. Robežojas rietumos ar Ventspils novadu, dienvidrietumos ar Kuldīgas novadu un dienvidos ar Tukuma novadu. Novada centrs atrodas Talsu pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Talsu rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums
Abavas pagasts, Ārlavas pagasts, Balgales pagasts, Dundagas pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Kolkas pagasts, Ķūļciema pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Mērsraga pagasts, Rojas pagasts, Sabiles pilsēta, Stendes pilsēta, Strazdes pagasts, Talsu pilsēta, Valdemārpils pilsēta, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts un Virbu pagasts.

Daba
Novads izvietojies Kurzemes pussalas ziemeļu daļā; tā ziemeļu krastu apskalo Baltijas jūras Irbes šaurums, austrumu – Rīgas jūras līcis. Baltijas jūru no Rīgas jūras līča atdala Kolkasrags – Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Novada austrumos, uz ziemeļiem no Mērsraga ciema, atrodas Mērsrags – otrs lielākais un izteiktākais zemesrags aiz Kolkasraga Latvijā. Gar jūras piekrasti novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā stiepjas Piejūras zemiene – smilšains seno jūru abrāzijas un akumulācijas līdzenums, kuru iedala Irves līdzenumā novada ziemeļos un Engures līdzenumā austrumos. Novada vidusdaļu aizņem Austrumkursas augstiene, kas sadalās Dundagas pacēlumā (ziemeļos) un Vanemas pauguraines Talsu paugurmasīvā (dienvidos). Pacēlumu un paugurmasīvu novada centrālajā daļā atdala Rojas ieplaka. Dundagas pacēluma ziemeļu robežu veido Baltijas ledus ezera stāvkrasts – Šlīteres Zilie kalni (75 m vjl.). Talsu paugurmasīva augstākā virsotne Kamparkalns (175 m vjl.) ir arī novada augstākais reljefa punkts. Novada rietumu daļa atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, dienvidu daļa aiz Abavas senlejas – Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines lēzenā ziemeļu nogāzē.

Novada teritorijas ģeoloģiskais griezums veidojas no kristāliskā pamatklintāja un platformsegas.

Pamatklintāju veido arhaja un proterozoja ieži: stipri deformēti granīti, gneisi, gabro un kristāliskie slānekļi. Nogulumiežu sega sastāv no 1250–1750 m biezas dažāda vecuma slāņkopas. To galvenokārt veido kembrija, ordovika, silūra un devona vecuma ieži. Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem.

Augsnes augstieņu apvidos g.k. vidēji un vāji podzolētās (mežos arī stipri podzolētās) uz morēnu smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, zemienēs pārsvarā velēngleja, velēnu podzolētās gleja un purvu, piekrastē tipiski podzolētās uz smilts cilmiežiem. Meži aizņem vairāk nekā pusi no novada teritorijas, rietumdaļā daudz purvu (kopumā purvi aizņem ap 7% novada).

Derīgie izrakteņi
Novadā galvenokārt ir smilts, smilts–grants un kūdras resursi. Sastopami arī saldūdens kaļķu, dolomīta un māla krājumi, nedaudz šūnakmens, smilšmāls un laukakmeņu.

Smilts un grants atradnes un prognozēto krājumu laukumi atrodas galvenokārt kvartāra fluvioglaciālajos nogulumos, kas veido paugurus un un paugurainus masīvus. Lībagu apkārtnē izpētīti krājumi ap 100 miljoniem m3.

Smilts atradne silikātizstrādājumiem novadā – Rendas atradne pie Kuldīgas novada robežas.

Nelielā daudzumā novadā sastopami arī saldūdens kaļķieži. Izpētītas atradnes atrodas Strazdes un Virbu pagastos, pa vienai atradnei arī Laidzes, Lībagu un Valdgales pagastos. Kaļķiežu atradnes veido ezeru un avotu nogulumi, tie pārsvarā ir irdeni un labi noder skābo augšņu ielabošanai. Esošās atradnes netiek ekspluatētas.

Novada rietumu daļā atrodas vairākas izpētītas māla atradnes, kas pēc izcelsmes saistītas ar limnoglaciālajiem kvartāra nogulumiem. Apzināti ir krājumi Īves un Valdgales pagastos, māls sastopams arī Lubes pagastā.

Valdgales pagastā konstatēta viena atradne ar urāna rūdas klātbūtni, tā atrodas Gaujas svītas smilšakmeņos 65–78 m dziļumā.

Tikai neliela daļa zemes dzīļu resursu tiek intensīvi izmantota. Smilts–grants karjers «Kurzeme» Laucienes pagastā ir valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne.

Klimats
Teritorija iedalās trīs klimatiskajos reģionos: piekrastes, Kurzemes līdzenumu un Kurzemes augstieņu. Nokrišņu daudzums 550 – 700 mm gadā, ar maksimumu rietumos. Vidējā mēneša temperatūra -3 – -4 °C janvārī, +16,5 – +17 °C jūlijā.

Upes
Novads atrodas Ventas un vairāku piekrastes upju baseinos. Lielākās upes: īsā posmā Abava ar pieteku Virbupi, Roja, Stendes augštece ar Silupi, Vidusupe, Šķēde, Dursupe, Dzedrupe, Pāce, Melnsilupe, Pilsupe. Piekrastes ciemos dažādos laika periodos un apjomā ir ierīkoti grāvju tīkli, no kuriem daudzi ir aizbiruši, aizauguši un nepilda savas funkcijas. Vairākās vietās ciemu teritorijās nefunkcionē noteces uz jūru, jo daudzu gadu laikā tās aizpūstas ar smiltīm, un to vietās izveidojušās priekškāpas.

Ūdenstilpes
Lieli ezeri novadā ietilpst tikai daļēji – Engures ezera ziemeļdaļa un Usmas ezera ziemeļaustrumu daļa. No citiem ezeriem ievērojamākie ir Sasmakas, Spāres, Laidzes, Gulbju, Pāces, Plunču, Lubezers un Mordangas ezeri.

Vēsture
Purciema apmetnē Pilsupes krastos apdzīvotība noteikta kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Akmens laikmeta apmetnes zināmas arī Tojātos un citur. 9.–10. gadsimtā novada teritoriju apdzīvoja galvenokārt lībieši, dienviddaļā jaukti ar kuršiem. Uz 13. gadsimtu kurši no rietumiem un dienvidiem bija iespiedušies dziļāk novadā, izveidojot jaukti apdzīvotu Vanemas zemi. Novada dienvidi, iespējams, ietilpuši kuršu Bandavas zemē. 13. gadsimtā krustnešu iebrukuma rezultātā mūsdienu Talsu novada dienvidu daļa nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, bet ziemeļu vispirms Rīgas bīskapijā, tad Rīgas domkapitula pārziņā, pēc vēl dažām īpašnieku maiņām kopš 1434. gada – Kurzemes bīskapijā. Pēc Livonijas sabrukuma bijušo ordeņa īpašumu pārņēma Polijai pakļautā Kurzemes hercogiste, bet bīskapijas daļa nonāca Piltenes apgabalā. Teritorijas attīstību pārtrauca Otrais Ziemeļu karš (1655–1661) un tam sekojošais mēris. Apvidus tika stipri nopostīts, nopostīta arī Talsu ordeņa pils, saimniecība panīka. Sekojošais Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) nesa vēl lielākus postījumus; Talsos 1710. gadā bija palikuši tikai 10 iedzīvotāji. Ar 1795. gadu novads bija Krievijas impērijas sastāvā, ar 1797. gadu – izveidotajā Kurzemes guberņā. Piltenes apgabals saglabāja tajā autonomiju līdz 1818. gadam. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija. 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.
lv.wikipedia.org