Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Talsu novada centrs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Talsi ir pazīstama kā "Deviņu pakalnu pilsēta".

Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas Talsu luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns.

Vilkmuižas ezeru ieskauj Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Stendes pieteka Dzelzupe. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns.
lv.wikipedia.org

Talsi - deviņu pakalnu pilsēta
Deviņi pakalni - Pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns – rada tikai Talsiem raksturīgo īpatnējo apbūvi un skatu ainas.

Talsos visskaistāk ir ķiršu un ābeļu ziedēšanas laikā. Visgaidītākie ir Pilsētas svētki jūlija pirmajā nedēļā, atjaunotais Dižmāras tirgus augusta beigās, autorallijs maijā, Mākslas dienas aprīlī-maijā, Dzejas dienas septembrī, Valsts svētku 18.novembra salūts, Lācplēša dienas lāpu gājiens, Dziesmu un deju svētki Sauleskalna estrādē.

Talsos ir viena augstākās izglītības iestāde (Biznesa augstskolas "Turība" Talsu filiāle), sešas vispārizglītojošās skolas, mūzikas skola, mākslas skola, piecas pirmsskolas izglītības iestādes.

Talsos darbojas Talsu novada sporta skola, ir sporta nams, sporta halle, hokeja halle, stadioni futbolam un skeitparks. Par plaši pazīstamu pasākumu Latvijas mērogā kļuvis autorallijs "Talsi". Talsos notiek Eiropas un nacionāla līmeņa basketbola un volejbola sacensības un nacionāla līmeņa hokeja sacensības.

Talsu pilsētā ir divas bibliotēkas - galvenā un bērnu bibliotēka, Tautas nams, Sauleskalna brīvdabas estrāde, kinoteātris, televīzija, Talsu novada muzejs un lauksaimniecības tehnikas muzejs, bērnu un jauniešu centrs. Talsu pilsētā aktīvi darbojas vairāki kori, tautas deju kolektīvi, folkloras ansamblis, amatierteātris, pūtēju orķestris.

Vēsturiski Talsi ir tirgotāju pilsēta un lielāku un mazāki veikaliņi vēl šodien rotā Talsu ielas. Tomēr mazpilsētas vidē veiksmīgi iekļāvušies arī vairāki ražotāji.

Talsi ir novada administratīvais centrs, kur biroji ierīkoti ne vien valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēm, bet arī novadā strādājošiem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām.

Talsos ir luterāņu, katoļu, baptistu un septītās dienas adventistu baznīcas un aktīvu notiek draudžu savstarpējā sadarbības kristīgo pasākumu rīkošanā.
www.talsi.lv

Vēsture
Talsu - vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Ainas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Vēsturiskais pilsētas centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem, ietverot vecās pilsētas ielas - Ūdens un Kalēju, Dzirnavu, Kalna un daļu no Laidzes un Lielās ielas.

13.gs. beigās vācu bruņinieku ordenis netālu no pilskalna uzcēla ordeņa mūra pili, ap kuru izveidojās lēņu muižas. 15.gs. šeit apmetās vācu amatnieki un tirgotāji. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā pie Talsiem ierīkots dzelzs ceplis, kas rosināja saimniecisko dzīvi.

Vēstures gaitā Talsi cietuši karos, iedzīvotāji izmiruši mērī (1657., 1710.g.), deguši lielajā ugunsgrēkā 1733. gadā.

19.gs. sākās ar jaunu rosmi. Jau 18.gs. beigās atļauju apmesties uz dzīvi Talsos iegūst ebreji.

1863. gadā darbu uzsāka pirmā privātā elementārskola Fr. Feldmaņa vadībā. 1873. gadā atvērta Talsu miesta privātā apriņķa skola, saukta par kreisskolu. Par šīs skolas direktoru no 1881. līdz 1889. gadam strādāja valodnieks K. Mīlenbahs. Mācības notika vācu valodā. 1887. gadā Jauntalsos atvēra pilsētas skolu ar krievu mācību valodu. Skola pastāvēja līdz 1.pasaules karam.

20.gs. sākumā pilsētiņa piedzīvoja gan 1905. gada decembra sacelšanos, gan soda ekspedīcijas briesmu darbus - tika nodedzinātas ap 60 ēkas, nošauti cilvēki. Bet pilsētiņā dzīve turpinājās, atjaunoja un uzcēla jaunus namus.

Sākās l. Pasaules karš, 1915. gadā, ienākot vācu karaspēkam, no 5 000 pilsētniekiem Talsos palikuši 1 100. Smags un grūts bija 1919. gads ar biežajām varu maiņām -boļševiki, bermontieši, landdesvērs.

Pilsētas tiesības Talsiem Krievijas Pagaidu valdība piešķīra 1917. gadā, bet mierlaika dzīve sākās ar 1920. gadu. Talsi bija un palika amatnieku un sīktirgotāju pilsēta, kur katrā mājā bija pa sīkbodītei. 1935. gadā Talsos bija 4 116 iedzīvotāji ( 82 % latvieši, 12 % ebreji, 3 % vācieši).

Jau no 1913. gada, kad tika uzcelts Latviešu biedrības nams, Talsos spēlēts teātris, dejots, dziedāts, rīkotas novada mākslinieku gleznu izstādes. 1930. gados populārākie sporta veidi bija futbols, vieglatlētika

1919.g. rudenī - nodibināja pirmo vidusskolu Talsos un apriņķī, kas atradās bijušajā barona Firksa pilsētas mājā. Kopš 1957. gada Talsu 1.vidusskola atrodas Brīvības ielā 28. 1998. gadā tā atgūst Talsu ģimnāzijas nosaukumu.

Vācu okupācijas vara Talsos saimniekoja no 1941.g. 1.jūlija līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945.g. 8.maijā.

1950.-1960.-tie gadi bija Talsu sakopšanas laiks, sevišķi Talsu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja K.Grīnberga laikā, līdzot dārzniekam V. Bērziņam. Pilsētas labiekārtošanā, tās parku, skvēru, laukumu, ielu un gājēju celiņu izbūve bija savdabīgs jaunrades darbs.

1960. gada novembrī atklāja savam laikam modernu platekrāna kinoteātri "AUSEKLIS" ar 500 skatītāju vietām, plašām uzgaidāmām telpām, lasītavu un bufeti.

1960. gadā sākās brīvdabas estrādes izbūves darbi, tika aizbērts nelielais dīķis, izbūvēta skatuve un dekoratīva plienakmens siena, celiņi un kāpnes no Fabrikas ielas gala pāri Saules ielai. Pēc estrādes rekonstrukcijas Sauleskalna estrādē vietas 5 000 skatītājiem.

Līdz 1961.g. pasažieru pārvadāšanai kalpoja šaursliežu dzelzceļš, pēdējais mazbānīša brauciens notika 1967.g.

1965. gadā dibināta metālapstrādes rūpnīca "TALSI" -savulaik lielākais un slavenākais pilsētas uzņēmums. 70.-80.-os gados te strādāja vairāk nekā 350 cilvēki. "TALSI" bija lielākā tāda tipa rūpnīca bijušajā PSRS , produkciju eksportēja uz padomju republikām, Mongoliju, Angliju. Latvijā palika 15 - 20 % saražotā.

1972. gada rudenī, uzspridzinot pareizticīgo baznīcu, sāka Jauntalsu apbūves un labiekārtošanas darbus. 1976. gadā atklāja jauno Talsu administratīvo centru, viesnīcu, mašīnu stāvlaukumu.1980. gadā darbu uzsāka sporta nams.

1960.-1980.-os gados notika plaša daudzstāvu māju celtniecība A. Pumpura, Dundagas, Rīgas, Darba ielu rajonos.

Šodien viena no talsenieku ieceru piepildīšanās vietām ir Ķēniņkalns, kas ieguvis jaunu skanējumu un nozīmi. Jau Latvijas brīvvalsts laikā Talsu pilsēta pasūtīja tēlniekam Kārlim Zemdegam skulptūru "KOKLĒTĀJS" - veltījumu brīvības cīņās kritušajiem varoņiem. Dundagas puses mežos tika atrasts piemērots granītakmens, savākti līdzekļi. Tomēr tikai 1995.g. tēlnieks Vilnis Titāns ķērās pie šī plāna realizācijas un 1996. gada 16. novembrī notika pieminekļa atklāšana.

Pašmāju ļaudis lepojas un ciemiņiem rāda Oktes barona Firksa pilsētas māju, kurā no 1996.g. 21. decembra uz darba dzīvi apmeties novada muzejs.

Pārmaiņas skārušas visas dzīves jomas. Talsi saglabājuši iespēju saukties par tirgotāju pilsētu - veikali, cits aiz cita un viens par otru lielāki un krāšņāki.

Atjaunotās republikas laikā jaunu vietu sabiedrībā un Talsos atgūst baznīcas dzīve. No jauna uzceļ Adventistu baznīcu, rekonstruē katoļu dievnamu.
www.talsi.lv