Tallina
Tallina
Valsts Igaunija
Apriņķis Harju
Pirmoreiz minēta 1154. gadā
Citi nosaukumi vikingu: Lindanise (līdz 13.gs.); krievu: Колывань; Ревель; latviešu: Rēvele; vācu: Reval
Platība 159,2 km²
Iedzīvotāji (01.11.2013.)
- kopā 429 574
- blīvums 2 698,3/km²
Tallina (igauņu: Tallinn; agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, Somu līča krastā, 80 km uz dienvidiem no Helsinkiem. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs. Tallinas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tallina ir Harju apriņķa galvaspilsēta.
Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri.
Vēsture
1154. gadā Tallina tika iezīmēta arābu kartogrāfa Muhameda al Idrisi (Muhammad al-Idrisi) pasaules kartē. Krievu hronikās pilsētas nosaukums bija Kolivaņa (Колывань), bet skandināvu - Lindanise (zviedru: Lindanäs).
Arī Indriķa hronikas autors Tallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise, aprakstot 1219. gada dāņu karaļa Valdemāra II karagājienu uz Rēveles zemi. Pēc leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim no debesīm nokrita karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais Dānijas karogs (Dannebrog).
1227. gadā pilsētu ieņēma Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Saules kaujas un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva dāņu karalim. No 1238. līdz 1346. gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju bija Dānijas sastāvā. 1285. gadā tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1347. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju Livonijas ordenim.
Livonijas kara laikā to nespēja ieņemt Krievijas cara Jāņa Briesmīgā karaspēks un no 1561. līdz 1710. gadam Tallina bija Zviedrijas sastāvā.
Ziemeļu kara laikā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta Krievijas impērijā. Tallina bija Igaunijas guberņas centrs.
1918. gada 24. februārī Tallinā tika publicēta Neatkarības deklarācija un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu.
2. pasaules kara laikā Tallina līdz ar visu Igauniju nokļuva padomju (1940-41), pēc tam nacistu (1941-44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu bombardēja padomju aviācija, izraisot postījumus un upurus. Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (Toompea) ir saglabājušās. Kā runā ļaudis, tad par to jāpateicas Aleksandra Ņevska katedrālei, jo, tieši baidīdamies to iznīcināt, krievu kareivji Doma kalnu nebombardēja.
No 1940. līdz 1990. gadam Tallina bija Igaunijas PSR galvaspilsēta.
1980.gadā Tallinā notika Maskavas Vasaras Olimpisko spēļu burāšanas sacensības.
No 1991. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta.
1997. gadā tā tika iekļauta UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma sarakstā.
2010. gadā Tallinā notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
