Tūjas (Thuja)
Tūjas ir mūžzaļu skujkoku ģints, kas pieder pie ciprešu dzimtas. Tūju ģintī izšķir piecas sugas no, kurām divas atrodamas Ziemeļamerikā un trīs Tuvajos Austrumos. Tūjas mēdz saukt arī par dzīvības kokiem (arbor vitae).
Mūsdienās tūjas tiek visbiežāk izmantotas dzīvžogos, kā arī dārzu apstādījumos.
Pielietojums
Visbiežāk tūjas tiek izmantotas un audzētas, kā dekoratīvie koki dārzos vai dzīvžogos. Privātmāju īpašnieki tās mēdz izmantot, lai aizsegtu savu teritoriju no kaimiņiem.
Koksne ir viegla, mīksta un aromātiska. Tā viegli škeļās un ir labas pretpuves īpašības. Vēsturiski tūjas ir tikušas izmantotas tautas medicīnā, piemēram, lai atbaidītu odus vai arī ārstētu jostas rozi. Kanādas pirmiedzīvotāji kādreiz lietoja Thuja occidentalis adatas, lai pagatavotu tēju ar augstu C vitamīna saturu, ko izmantoja, lai ārstētu vai novērstu cingu. Thuja plicata koksne tiek izmantota arī ģitāru ražošanā. Tūjas satur aktīvu vielu - tujonu (GASS receptora antagonistu).
Ekoloģija
Tūju skujas mēdz ēst brieži, kas var nelabvēlīgi ietekmēt jauno tūju augšanu un sēklu izplatīšanos.
Raksturojums
Tūjas ir mūžzali skujkoki, kas var izaugt līdz 3m (atsevišķas sugas pat līdz 61 metram). Miza ir šķiedraina un sarkanīgi brūna, kas jaunākiem augiem var plaisāt saules staru ietekmē. Skujas ir 1-10mm garas un ir plakanas. Izņēmums ir pavisam jaungadīgas tūjas - tām skujas ir adatveida. Vīrišķie čiekuri ir mazi, neuzkrītoši un atrodas dzinumu galos. Sievišķie čiekuri sākotnēji ir līdzīgi, bet tad izaug 1-2 cm gari 6-8 mēnešu laikā. Tūjas aug vidēji skābā un mitrā augsnē - ap 5.5-6.5 pH.
lv.wikipedia.org
Tūju (Thuja) vēsture Latvijā sniedzas 18.gadsimtā, kad tās sāka ievest. Savukārt pie nosaukuma „dzīvība koks” tūjas tikušas 17.gadsimtā sakarā ar to plašo izmantošanu medicīnā. Tūju balzāmiskie sveķi savulaik izmantoti asinsspiediena paaugstināšanai un kā pretdrudža līdzekis.
Pasaulē sastopamas sešas tūju sugas, bet Latvijas apstākļiem piemērota ir tikai Rietumu tūja (Thuja occidentalis). Tai raksturīga plaša toņu un formu daudzveidība. Tūjas ir lielisks dzīvžogu materiāls – vienmēr zaļš, slāpē ielas radīto troksni, pasargā no putekļiem un nevēlamiem skatieniem. Stādījumos tās pilda barjeras funkciju, pasargājot mazāk izturīgus augus no vēja un aukstuma. Tūju dzeltenās formas košuma ziņā neatpaliek no pacipresēm, toties ir ievērojami izturīgākas. Tūjas viegli padodas dekoratīvajai formēšanai. Veiksmīgi kombinējot tūju šķirnes ar dažādas nokrāsas skujām un ar dažādas formas vainagiem, dārzā iespējams radīt interesantu, vieglu un dzīvespriecīgu noskaņu.
