Tīnūžu muiža
Tīnūžu muiža atrodas Iķšķiles lauku teritorijā. Pirmo reizi tā rakstos pieminēta 1676. gadā kā Rīgas Rātes kunga Horsta īpašums, kopš 1684. gada Tīzenhauzenu īpašums. Gerhards fon Tīzenhauzens bijis arī tās arhitekts. No 1748. gada līdz 1872. gadam Tīnūžu muiža piederēja Blūmenu dzimtai. Kungu māju toreiz cēlis G. F. fon Blumens pēc kāda Rīgas būvmeistara plāna 1768. gadā. Aptuveni 1900. gadā pēc barona J. fon Volfa ierosmes, šis nams pārbūvēts. neizmanot "veco stilu". Izmantots mūsu kultūrvidei raksturīgs divslīpju jumts ar daļēji nošļauptiem jumtiem. Kungu mājai priekšā bijušas divas terases. Vienaii izmntots dabiskais reljefs, otra pacelta uz kolonnām un pieejama no ēkas parādes stāva, kura centrā atradās zāle. Ēkas koptēls ir tuvs Pierīgas muižiņu arhitektūrai. Kad izbūvēja kungu māju, sākotnēji tā kalpojusi kā J.K.O. fon Volfa vecāku māja. Ēkas saglabājušās, laika gaitā daļēji zaudējot autentiskumu.
Neatkarības cīņu laikā muižā atradās 4. Valmieras kājinieku pulka štābs. 1932. gadā muižas saimniecība tika nodota Latvijas kara invalīdu savienības pārziņā. Otrā pasaules kara laikā kungu māja tika nopostīta un uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka. No kādreizējām muižas ēkām lielākā daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām. Interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20. gs. sākumā celto muižas pārvaldnieka māju. Patlaban ēka atjaunota un tajā darbojas pirmsskolas izglītības iestāde. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Lasīt tālāk
