Sūrenes (Polygonum)
Latvijā lielākā ir sūreņu (Polygonum) ģints, no kuras konstatēta 21 suga. Katrā mauriņā aug maura sūrene (Polygonum avenastrum, sin Polygonum aviculare). Tās stublājs ir 5 - 40 cm garš, stipri zarots, guļošs vai pacils.
Ģints vienīgais ūdens augs ir abinieku sūrene (Polygonum amphibium). Tas ir daudzgadīgs augs, kuram sastop divas ekoloģiskas formas: ūdenī augošo ar peldošām iegarenām lapām un blīvu, vārpveidīgu ziedkopu ar rožainiem ziediem. Uz sauszemes sastopamajai formai mitrās pļavās izaug stāvs stublājs ar iegarenām lapām un ūdens formai līdzīgām ziedkopām.
Zalkšu sūrene (Polygonum bistorta) ir daudzgadīgs, līdz 1 m garš augs ar stāvu stublāju. Lapas 4 - 20 cm garas un 1 - 7 cm platas; virspusē tumši zaļās, kailas, apakšpusē zilgani zaļas, apakšējo lapu kāti spārnaini. Ziedi rožaini, blīvā vārpā. Augam raksturīgi 1 - 1,5 cm resni, izlocīti, melni sakneņi. Zalkšu sūreni biežāk sastop Latvijas rietumu un vidus daļā.
Mitrās vietās mežos, uz meža ceļiem aug ūdenspipars (Polygonum hydropiper). Ūdenspipars ir viengadīgs augs ar 25 - 60 cm garu stāvu, zarainu, kailu stublāju. Lapu pamats šauri ķīļveidīgs. Ziedkopas skrajas, ziedi zaļgani vai iesārti. Augs savu nosaukumu ieguvis sīvās, dedzinošās garšas dēļ. Ar šīs garšas iztrūkumu un mazākiem izmēriem raksturojas mazā sūrene (Polygonum minus), kas aug līdzīgās vietās.
No nezalēm jāmin blusu sūrene (Polygonum persicaria) un skābeņlapu sūrene (Polygonum lapathifolium). Tās ir tuvas sugas, kuras viegli atšķirt pēc matiņu novietojuma uz turzītēm: blusu sūrenei turzītes klātas ar pieguļošiem matiņiem, bet skābeņlapu sūrenei tās kailas vai arī matiņi ir tikai gar to malu.
latvijas.daba.lv
Sūreņu dzimtas ģints. Tajā ir 18 sugas. Medicīnā izmanto ūdenspiparu (P. hydropiper), maura (P. aviculare), blusu (P. persicaria) un zalkšu sūrenes (P. bistorta). Pirmās 3 sugas ir viengadīgi augi. Ūdenspiparam dedzinošu virču garša, kas zūd, ja augu žāvē. Aug mitrās vietās mežos, krūmājos, izžuvušos dīķos, grāvjos. Maura sūrenes stumbrs guļošs vai pacils. Aug ļoti bieži pagalmos, dārzos, ceļmalās. Blusu sūrenes aug kā nezāle tīrumos, dārzos. Ievāc ūdenspipara, maura un blusu sūrenes lakstu galotnes (līdz 45 cm garas) ziedēšanas laikā, žāvē strauji (karsējot līdz 60°). Ūdenspiparu var uzglabāt 2 gadus, maura sūrenes - 3 gadus. Satur flavonoīdus (2-2,5%), K un С vitamīnu, miecvielas (ūdenspipars arī glikozīdu poligopiperīnu, ēterisko eļļu). Gatavo uzlējumus, šķidros ekstraktus, tējas, novārījumus.
Sūrenes preparāti novērš asinsvadu trauslumu, tos lieto pret hemoroidālu un ginekoloģisku asiņošanu. Maura un blusu sūrenes tējas un uzlējumus lieto arī par diurētisku līdzekli pret urīnceļu akmeņiem. Zalkšu sūrenes ir daudzgadīgas, aug pamitrās pļavās (vietām veido audzes), grāvmalās. Ievāc sakneņus veģetācijas perioda beigās. Žāvē parastā t°, iesaiņotus var uzglabāt 6 gadus. Droga satur 15- 25 % miecvielu, gallusskābi, ellagskābi, cieti u.c. Gatavo tējas, uzlējumus, šķidro ekstraktu. Lieto par pretiekaisuma un savelkošu līdzekli: ārīgi - mutes dobuma un kakla skalošanai, iekšķīgi - pret kuņģa un zarnu darbības traucējumiem, caureju.
www.medicine.lv
