Suntažu vidusskola

Skolu vēsture Suntažos, kā visā Vidzemē, sākās 17.gs. beigās, kad zviedru valdība 1687.g. pavēlēja dot katrai draudzei ķestera zemi un celt skolu. Sekoja Kārļa XI 1694.gada lēmums - dāvināt katrai baznīcas skolai ¼ arkla zemes, taču Ziemeļu karš izjauca tikko uzsāktos skolu ierīkošanas darbus. Pētera I valdība vārdos atbalstīja iepriekšējos noteikumus par zemnieku bērnu sūtīšanu skolā, tomēr 1717.g. draudžu vizitācija atklāj, ka skolas šur tur gan ir, bet skolēnu pavisam maz. Tomēr Suntažos jau 1726.gadā bijusi skola.

  1736.gadā Rīgas apriņķa skolas pārlūkoja prāvests Jēkabs Fišers. Viņš apmeklēja 23 draudzes, tai skaitā Suntažus, un ziņoja: “Skolmeistars Efraims Rinkebijs, 40 gadus vecs, 25 gadus jau strādājot skolotāja darbu. Skolas māja vēl noderīga, tikai jumts jāizlabo. Beidzamajos gados skolā bērnu nebijis, bet tagad esot trīs”. Vizitators liecina, ka “dažās mājās kā Melderos, Vampās tiek skola turēta”, t.i. pastāvēja mājmācība. Šai laikā (ap 1742.g.) Suntažus bija sasniegušas hernhūtisma vēsmas, kas jūtami ietekmēja zemnieku lasītprasmi un izglītības līmeni vispār. 1766.gadaskolu vizitācija atklāj, ka Suntažos ir gan muižas, gan draudzes skola (kurā gan nav skolnieku), gan zemnieku mājās ierīkotas skolas. Sākot ar 1770.g. mācītājiem jāiesūta Vidzemes konsistorijai pārskati par skolu stāvokli. Šie dati liecina, ka Suntažu draudzē 1780.g. ir 1721 iedzīvotājs, t.sk. 718 bērni, no tiem 520 - lasītpratēji, 198 lasīt neprot.

  1819.g.26.marta likums noteica, ka katrā pagastā dibināma pagastskola. Skopas, bet vērā ņemamas ziņas par grūto skolu veidošanās ceļu sniedz pirmie latviešu laikraksti “Balss”, ”Baltijas vēstnesis”. Savulaik Suntažu pagastskola atradusies gan krogā[4], gan tiesas ēkā, gan īrētās telpās pie saimniekiem, līdz 1881.g. “Balss” ziņo, ka pagastā ir divklasīga skola, kurā strādā 2 skolotāji, ieviests 4 gadu mācību laiks, skolā bērnus uzņem ar iepriekšēju eksāmenu[6], mācās 50 zēnu. Kastrānes pagastā ar skolas būvi veicās labāk, jau 1873.gadā uzcelts un iesvētīts skolas nams, bet tam nevar atrast piemērotu skolotāju: ”Tādēļ lielākā daļa vecāku sūta savus bērnus ārpagastu skolās, kur arī krievu valodu māca; nabagākie(..) sūta šās draudzes pareizticīgas skolās”.

  20.gs. sākumā tagadējā Suntažu pagasta robežās bija Suntažu un Kastrānes pagastskolas, Suntažu luterāņu draudzes skola un Suntažu pareizticīgo draudzes skola, kurās strādāja semināros izglītoti latviešu skolotāji.
Taču skolas ēka vien, lai cik vajadzīga, negarantēja tautas izglītību. Personība ir tā, kas virza šo procesu. Suntažniekiem laimējās, ka 1808. - 1850.g. šeit kalpoja mācītājsJohans Teodors Bērents. Progresīvais baltvācu teologs bija viens no Latviešu literāriskās biedrības dibinātājiem un tās vadītājs, Vidzemes kalendāra sastādītājs, rakstnieks un publicists. Viņš veicināja latviešu valodas mācīšanos, latviešu skolu dibināšanu un atsevišķu latviešu izglītošanu. Regulāri publicēja analītiskus rakstus laikrakstos “Ziņas”, ”Latviešu ļaužu draugs”, ”Latviešu avīzes”, arī vēstis no Suntažiem.

  Savu devumu Suntažiem atstājis arī pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons - teologs, publicists, “Austruma”, “Dienaslapas”, “Baltijas Vēstneša” līdzstrādnieks. Mācoties Rīgas garīgajā seminārā izdevis filozofiski - reliģiski - literāru žurnālu, organizējis latviešu bibliotēku, vācis tautasdziesmas. Pēc semināra beigšanas 1895.g. strādājis Suntažu pareizticīgo draudzes skolā un, pretēji tā laika skolu noteikumiem, mācījis Latvijas vēsturi latviešu valodā. 1904.g. Pētersonu iesvētīja par svētnieku Suntažu draudzē, ar viņa gādību uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. Vēl ilgi pēc viņa pārcelšanas citos amatos Suntažu pareizticīgo baznīca veica aktīvu sabiedrisku un izglītojošu darbību draudzē un pagastā.

  20.gs. sākuma politiskās pārmaiņas pārtrauca skolu darbu, lielākā daļa skolotāju tika iesaukti armijā, 1915. - 1919.g. skolas strādāja ar pārtraukumiem, 1916.g. draudzes skolā ierīkoja hospitāli, bet 1917.g. Suntažu pagasta un draudzes skolas tika pilnīgi sagrautas.

  1919.g. februārī padomju vara organizēja savu skolu. Jaundibinātā Latvijas valsts reorganizēja skolu sistēmu un visu iepriekšējo skolu vietā dibināja pamatskolas. Suntažu pagastam atkal laimējās: 1920.g. valsts nodeva Suntažu pili skolai. No šā brīža sākas Suntažu skolas vēsture un nepārtraukta augšupeja. Darbu uzsāk skolas pārzinis Arturs Āķis un 2 skolotāji, mācās 130 skolēnu.1923.g. notiek pirmais pamatskolas izlaidums. 1940.g. beigās skolā ir 234 skolēni, strādā 7 skolotāji.

   2. pasaules kara laikā skola stipri cieta, 1944.g. uz laiku bija pārtraukta tās darbība, telpās atradās hospitālis, skolai uzticīgs tikai direktors A.Āķis un viena skolotāja, tomēr darbs tiek atsākts un 1945.g. skolu beidz 18 skolēni. No 1945.g. skola ir 7 - gadīga pamatskola, bet no 1952.g. - Suntažu vidusskola.1956.g. notiek pirmais vidusskolas izlaidums. Skolēnu skaits nemitīgi pieaug, 1955./56.m.g. tas sasniedz 458. Līdz 2000.g. pamatskolas izglītību šeit ieguvuši apm. 2000 skolēnu, vidējo izglītību - ap 1000 skolēnu. 1984 .gadā skolai uzcelta piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli.

www.suntazuvidusskola.lv