Sumbrs (Bison bonasus)
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Latīņu val. – Bison bonasus; Angļu val. – bison; Vācu val. – Wisent; Krievu val. – зубр) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Sumbrs kādreiz apdzīvoja mērenās joslas lapu koku meža biomu visā Eiropā, sākot ar Britu salām un beidzot ar Sibīrijas rietumiem un Kaukāzu. Sumbram izšķir 3 pasugas: zemieņu sumbru (Bison bonasus bonasus) un 2 kalnu sumbru pasugas: Kaukāza sumbru (Bison bonasus caucasicus) un Karpatu sumbru (Bison bonasus hungarorum). Visas pasugas kādreiz tika intensīvi medītas, un pēdējie zemieņu sumbri paglābās no izmiršanas Belovežas gāršas rezervātā, Polijā. Toties pēdējie Kaukāza sumbri tika nošauti 20. gadsimta sākumā, bet Karpatu sumbri 18. gadsimta beigās. Mūsdienās zemieņu sumbru populācija atjaunojas, un tas ir reintroducēts vairākos Austrumeiropas dabas parkos.
Sumbrs Latvijā: Latvijā vēsturiski ir dzīvojuši zemieņu sumbri (Bison bonasus bonasus), kuri izmira 16. gadsimtā un savā vēsturiskajā dzimtenē atgriezās tikai 21. gadsimtā. Kopš 2004. gada, pateicoties Pasaules Dabas Fondam, Latvijā ir atgriezies lielais, spēcīgais sumbrs, kad Papes dabas parkā tika izlaisti pirmie 5 lielie dzīvnieki. Kopš 2008. gada sumbri ir izlauzušies no Papes dabas parka iežogojuma un kļuvuši par savvaļas dzīvniekiem. Visi parka speciālisti ir atzinuši, ka dabas parka teritorija nav bijusi piemērota sumbriem, un tieši tādēļ sumbri to pameta. 2010. gada novembrī barā bija 9 sumbri, no kuriem 2 bija teļi. Sumbri Latvijā mājo arī Līgatnes dabas takās, kur tie atrodas nožogojumā un ir daļa no Līgatnes zvēru kolekcijas.
Izskats un īpašības: Sumbrs ir smagākais un lielākais Eiropas sauszemes dzīvnieks. Tā augstums skaustā ir 1,8 - 1,95 m, ķermeņa garums 2,8 - 3 m, svars 300 - 920 kg. Buļļi ir lielāki nekā govis. Ragi ir abiem dzimumiem un apmēram vienādi. Tie ir izvirzītu nedaudz uz priekšu un izliekti uz augšu. Salīdzinot ar tā tuvāko radinieku Amerikas bizonu, sumbrs ir vieglāks, tā matojums uz kakla un galvas ir īsāks. Sumbra aste un ragi ir garāki. Arī kājas sumbram ir garākas un tas ir augstāks skaustā par savu radinieku. Sumbriem ir biezs, tumši brūnas vai zeltaini brūnas krāsas kažoks. Kakls ir īss un plats, ar izteiktu kupri. Kaklu vizuāli platāku padara garā spalva, kas zem kakla veido īsas krēpes. Galva ir plata un īsa, tās pieres daļā veidojas sprogains cekuls, bet zem zoda aug īsa bārdiņa. Rudenī, tuvojoties ziemai, sumbru kažoks kļūst vēl biezāks.
Lasīt tālāk