Sudrabu Edžus krūšutēls
Sudrabu Edžus piemineklis atklāts 1957. gadā Rīgā un atrodas Kanālmalas apstādījumos, Kronvalda parkā netālu no Kongresu nama.
Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Morics Eduards Zilberts; dzimis 1860. gada 11. septembrī, miris 1941. gada 30. janvārī) bija latviešu rakstnieks.
Dzimis Meņģeles pagastā "Siliņos" amatnieka Friča Zilbera ģimenē, kas bijis arī Meņģeles baznīcas ērģelnieks. Sākotnēji viņu mācījis tēvs, vēlāk sāka mācības Madlienas draudzes skolā. Pēc tam mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. Šajā laikā dziļi iepazinis vācu un krievu klasisko literatūru.
1882. gadā Zilberts sāka strādāt par palīgskolotāju Dzērbenes draudzes skolā. Pēc tam vairākus gadus (1884.-1887.) strādāja Krievijā Ufas guberņā Austrumciema latviešu kolonijā par skolotāju. Tulkoja, rakstīja dzeju un prozu, ko ar pseidonīmu Sudrabu Edžus publicēja laikrakstos „Balss” un „Austrums”.
1887. gadā atgriezās Latvijā. Bija Gramzdas ministrijas skolas pārzinis. Miris 1941. gada 30. janvārī.
1985. gadā Meņģeles pagasta „Siliņu” mājas tika izremontētas, un tur iekārtota muzeja ekspozīcija par Sudrabu Edžus dzīvi un radošo darbību.
Bibliogrāfija:
Dullais Dauka (stāsts)
Inguļa grēks (stāsts)
Kaukšķītis (stāsts)
Pusmāsas dēls (stāsts)
Velnu dzinējs (stāsts)