Subates katoļu baznīca

Subates Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Ilūkstes novada Subates pilsētā. Adrese: Tirgus laukumā 17.

Vēsture
Subates pirmais dievnams ir bijis koka ēka Svētā Jura godam, ko cēluši 1576. gadā luterāņiem.[2] Grāfam Zībergam pārejot katoļticībā, arī citi katoļi kļuva drošāki, jo pirms tam luterticīgie muižnieki piespieda katoļus pāriet luterticībā reformācijas laikā. 1677. gadā ar Polijas karaļa Jana III Sobeska lēmumu baznīcu nodeva katoļiem. Šajā gadā Subatē tika nodibināta arī jezuītu misija, bet 1690. gadā dievnamu nodeva jezuītu apkalpošanā, ar ko Subates baznīca kļuva par Ilūkstes baznīcas filiālbaznīcu. Līdzīgi tas notika ar Bebrenes baznīcu. Sākotnēji Subates misija bija pakļauta Daugavpils jezuītu rezidencei. 1691. gadā dievnamam ielika jaunas ērģeles un zvanu, bet 1703. gadā baznīcu vizitēja bīskaps Teodors Volfs.

1723. gadā jezuīti vecās brūkošās baznīcas vietā uzcēla jaunu koka dievnamu. Taču tā nepastāvēja ilgi un 1763. gadā Ilūkstes jezuītu superiors Tomass Karvackis reizē ar jaunas Ilūkstes baznīcas būvniecību uzcēla jaunu dievnamu arī Subatē. 1773. gadā jezuīti izbeidza savu misiju Subatē, viņu vietā ieradās lazaristi no Ilūkstes.

1831. gadā, vecās baznīcas vietā, kas bija būvēta uz senas kapsētas, tika uzcelta tagadējā Subates mūra baznīca. Būvniecības darbus finansēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs un iesvētīja Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam un aizbildniecībai. 1994. gadā prāvests Vincents Bārzda nodibināja Subates katoļu draudzes pansionātu "Miera nams".

Eksterjers
Baznīca ir laukakmeņu mūra celtne, būvēta senbazilikas stilā, tā ir 30 metrus gara, 16 metrus plata un 9 metrus augsta ēka bez torņiem un cinkotā skārda jumtu, kas segts 1976. gadā. Dievnamam ir trīs ārdurvis un 14 logi. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Dārzā atrodas vienā laikā ar baznīcu būvēts laukakmeņu zvanu tornis ar vārtiem. Tornī ir viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa ir 1889. gadā uzstādīts īpatnējs koka krusts.

Interjers
Tā ir trīs navu telpa ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas vidējā jomā segti lokveidīgi, bet sānu jomos taisni. Griestus 1934. gadā uzbūvējis dekāns A. Piebalgs. Griestu smagums balstās uz sešiem koka pīlāriem, kuriem ir mūra pamats. Virs ieejas ir kora telpas, kas balstās uz četrām kolonnām, tajās ir septiņu reģistru ērģeles.

lv.wikipedia.org