Stāvais retējs (Potentilla erecta)
Stāvais retējs - Potentilla erecta (L.) Raeusch.
Stāvais retējs - angliski: Tormentil; vāciski: Blutwurz; zviedru: blodrot; igauņu: tedremaran; lietuviešu: miškinė sidabražolė; krievu: лапчатка прямостоящая
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-40 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis resns, koksnains. Stublājs pacils vai stāvs, bagātīgi zaro, parasti apmatots. Lapas saliktas no 3 vai 5 lapiņām (ga 1.5-3.5 cm, pl 0.5-1.5 cm) ar lielzobainu malu. Lapas plātne otrādi olveidīga, pamats ķīļveida. Pielapes dziļi šķeltas vai dalītas 2-3 daļās. Ziedi pa 1 vai 2 zaru galā. Vainaglapas 4, tumšdzeltenas (ga 0.4-0.6 cm), mazliet garākas nekā kauslapas (ga 0.3-0.4 cm). Auglis - riekstiņu kopauglis. Zied no maija beigām līdz septembrim.
Izplatība:
Ļoti plaši Eiropā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās mēreni mitrās un pārmitrās pļavās, dažādos mežos un purvos.
Īpašas norādes:
Līdzīgs dažiem citiem retējiem, īpaši pazvilu retējam (P. anglica). No Latvijā ļoti retā un Kurzemē sastopamā pazvilu retēja atšķirams pēc dziļi šķeltām vai dalītām (nevis veselām) pielapēm, stublājs salīdzinoši stāvāks (nevis acīm redzami pacils vai ložņājošs), vainaglapas mazliet (nevis manāmi) pārsniedz kausu. Atšķirībā no citiem retējiem vainaglapas un kauslapas pa 4 (nevis pa 5), neveido stīgas, lapu apakšpuse nav tūbaina, lapas nav plūksnainas.
www.latvijasdaba.lv
Stāvais retējs – Potentilla erecta aug sausās noriņās, zied dzelteniem ziediem, tā attēls rotājas visās grāmatās par ārstniecības augiem, jo tas tiešām ir populārs un vērtīgs augs. Lieto saknes, kuras satur ļoti daudz miecvielu – tannīnu saturs saknē sasniedz 30 %, kas nodrošina tās efektu pie jebkuras, pat dizentērijas caurejas. To lieto arī asiņaina smaganu iekaisuma, hroniska mandeļu iekaisuma ārstēšanai un mutes dobuma skalošanai rauga sēnītes infekcijas gadījumā. Viens no labākajiem līdzekļiem prostatīta ārstēšanai un potences vairošanai.
Ņem 2 ēdamkarotes saknes, aplej ar 500 ml ūdens, vāra 5 minūtes, nokāš. novārījumu dzer pa 30 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas.
www.latvijaspirts.lv
No stāvā retēja sakneņiem gatavo novārījumu, ekstraktu, tinktūras. Iekšķīgi droga noder kuņģa un zarnu trakta iekaisuma, gastrīta, akūtas un neirozas caurejas apturēšanai, enterīta un čūlaina kolīta, aknu slimību ārstēšanai, asiņošanu apturēšanai no kuņģa, zarnām, dzemdes.
Novārījumu gatavo no 2 ēd.k. sasmalcinātas drogas uz 0,5 litriem ūdens. Dzer pa 50 ml 4 x dienā pirms ēšanas. Šādu novārījumu iesaka lietot arī plaušu slimību gadījumā, ja krēpās parādās asinis.
H.Rubines un V.Eniņas grāmata "Ārstniecības augi".
Recepte tinktūrai - balzamam. Ņem saknes, labi noskalo un nokasa nedaudz virsējo kārtiņu. Tās liek pudelē un virsū lej 40 % degvīnu vai spirtu. Notur vismaz 3 mēnešus. Tad var sākt lietot. Tinktūru izmanto ārīgi skalojumiem mutes dobuma gļotādas, smaganu iekaisuma, angīnas, paradentozes gadījumā. Kompreses liek uz asiņojošām brūcēm, čūlām, apdegumiem, mitrām ekzēmām, strutojošiem pušumiem un augoņiem.
pukuzirnis.blogspot.com
Stāvais retējs (Potentilla erecta)
Latvijas teritorijā stāvais retējs ir bieži sastopams, saukts arī par meža retēju. Tas aug sausās norās, izcirtumos un ataudzēs. Ļoti līdzīgs lielākoties Kurzemē augošajam pazvilu retējam (P. anglica), taču stāvais retējs atšķiras ar to, ka tam ir dziļi šķeltas vai dalītas lapas, nevis veselas un stublājs tam ir salīdzinoši stāvāks, nevis ložņājošs. Drogai izmanto saknes, kas, par spīti auga necilajam augumam, ir lielas un stiepjas dziļumā, tām ir spēcīga smarža. Sakneņus vāc auga ziedēšanas laikā.
Stāvā retēja saknes satur daudz miecvielu, tanīnu saturs saknē sasniedz līdz pat 30%, kas nodrošina tās efektu pie jebkuras, pat dizentērijas caurejas. To lieto arī asiņaina smaganu iekaisuma, hroniska mandeļu iekaisuma ārstēšanai un mutes dobuma skalošanai rauga sēnītes infekcijas gadījumā. Tāpat stāvais retējs ir labs līdzeklis prostatīta ārstēšanai un potences uzlabošanai.
Iekšķīgi droga noder kuņģa un zarnu trakta iekaisuma, gastrīta, akūtas un neirozas caurejas apturēšanai, enterīta un čūlaina kolīta, aknu slimību ārstēšanai, asiņošanu apturēšanai no kuņģa, zarnām un dzemdes.
Lai pagatavotu sakņu novārījumu, ņemt 2 ēdamkarotes sakņu, aplej ar 500 ml ūdens, vāra 5 minūtes, tad nokāš. Novārījumu dzer pa 30 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas. Šādu novārījumu iesaka lietot arī plaušu slimību gadījumā, ja krēpās parādās asinis.
No stāvā retēja saknēm var pagatavot arī tinktūru. Tinktūru izmanto skalojumiem mutes dobuma gļotādas, smaganu iekaisuma, angīnas, paradentozes gadījumā. Kompreses liek uz asiņojošām brūcēm, čūlām, apdegumiem, mitrām ekzēmām, strutojošiem pušumiem un augoņiem. Tinktūru pagatavo, ņemot nomazgātas un no virskārtas nokasītas stāvā retēja saknes, tās liek pudelē un pa virsu lej 40% degvīnu vai spirtu. Saknes pudelē notur vismaz 3 mēnešus un tad tinktūru var sākt lietot. Ar laiku tinktūra kļūst tumšāka un biezāka, to vajag lietot arvien mazākās devās. Tinktūras kompreses neļauj veidoties strutām un iekaist brūcei, kā arī palīdz izvilkt strutas no sastrutojušas brūces.
dabasspeks.wordpress.com
