Stārķi

Stārķi, stārķu ģints (Ciconia) ir viena no stārķveidīgo (Ciconiiformes) kārtas stārķu dzimtas (Ciconiidae) putnu ģintīm. Stārķu ģintī ir 7 sugas, no kurām viena mājo Dienvidamerikā, bet pārējās sastopamas vai nu Eiropā, Āzijā vai Āfrikā. Vislabāk zinamā stārķu ģints suga ir baltais stārķis. Gājputnu sugas kā baltais stārķis un melnais stārķis lidojumā ir atkarīgi no siltā gaisa plūsmām, jo, saudzējot enerģiju, tie daudz planē. Tie pamatā lido tikai virs sauszemes. Tādēļ Vidusjūru tie šķērso visšaurākajās vietās, kā virs Gibraltāra un Bosfora šauruma.

Latvijā ligzdo 2 stārķu ģints sugas: baltais stārķis (Ciconia ciconia) un melnais stārķis (Ciconia nigra).

Izskats un īpašības
Stārķu ģints sugas ir lieli putni, ar garām kājām un gariem, spēcīgiem knābjiem. Tie visi ir apmēram 100 cm augsti, un to spārnu izplētums 180 cm. Viens no lielākajiem ir maguari stārķis, kura ķermeņa augstums ir apmēram 127 cm, svars 4,2 kg. Bet mazākais ir lietus stārķis ((Ciconia abdimii). Tā ķermeņa augstums ir apmēram 75 cm, svars 1,3 kg. Šīs ģints sugām ir raksturīga lielāka apspalvojuma dažādība nekā citām ģintīm. Vairākām sugām ir melna augšējā daļa un spārni, bet vēders un astes apakša balta. Jaunie putni ir mazāk koši un kontrastaini, melnās spalvas ir brūnas.


Uzvedība un barība
Stārķu ģints putni veido monogāmus pārus uz mūžu. Tie parasti no zariem būvē lielu ligzdu augsta koka galā, lai gan maguari stārķis (Ciconia maguari) ligzdu būvē uz zemes. Trīs sugas no stārķu ģints ligzdas būvē cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā. Stārķi barojas ar vardēm, ķirzakām, kukaiņiem, čūskām, nelieliem putniņiem un grauzējiem. Lidojumā stārķu kakls ir izstiepts taisni uz priekšu.


Ģints Stārķi (Ciconia)

Baltais stārķis (Ciconia ciconia)
Bīskapstārķis (Ciconia episcopus)
Džungļu stārķis (Ciconia stormi)
Lietus stārķis (Ciconia abdimii)
Maguari stārķis (Ciconia maguari)
Melnais stārķis (Ciconia nigra)
Melnknābja stārķis (Ciconia boyciana)
lv.wikipedia.org